| 3:40p |
Nakts atklāsme
Tā gadās gandrīz katram - cilvēks dzīvo, pazemojas, steidzas, pūlas kaut ko panākt, liekuļo, izliekas un, ja nekas ārkārtējs negadītos, tā arī turpinātu līdz kapa malai, no sirds ticēdams, ka tieši tāda ir saprātīga uzvedība, dzīves un izdzīvošanas gudrība ...
Bet izrādās - nekā tamlīdzīga.
Un tikai pērkona grāviens no skaidrām debesīm spēj mūs pamodināt, iekustināt un piespiest godīgi un lepni paskatīties apkārt, paskatīties kā mēs to darījām, pirms bijām piemērojušies šai, tā saucamajai dzīvei.
Un tad pavērsies mūsu skatienam agrāk nemanīti ceļi, neskaitāmas ieejas un izejas, no kurām mēs agrāk izvairījāmies, noturēdami tās par lamatām un vilku bedrēm. Kā izrādās, nekādu bedru te nav, tikai plats, taisns, tālu vedošs ceļš, pa kuru ejot vairs nevajadzēs liekuļot un visiem izdabāt. Un tas, kas vakar vēl likās aizliegts, noziedzīgs, neprātīgs un gluži neiespējams, šodien pēkšņi iegūst jaunu jēgu un mēs saprotam, ka tikai tāds var būt turpmākais ceļš.
Dažreiz šī atklāsme rodas pēc daudziem gadiem, citreiz pietiek ar vienu dienu, bet var gadīties, ka kāds to nemaz dzīves laikā nepaspēj piedzīvot. |