| 4:12p |
Tu izjūti dzīves garšu, kad tev pazūd elpa. Tu sajūti vēlmi dzīvot, kad tev apstājas sirds un tu kārtējo reizi met kauliņus par to, iedarbosies vai šoreiz tomēr nē. Tu gribi apskaut draugus, kad viens sēdi ārsta kabinetā un uzklausi tekstu par fiziskās dzīves prognozējamo garumu un simptomiem, kas norāda uz šada vai tāda dzīves noslēguma cēloņu rašanos.
Un galu galā tu saproti, cik nolāpīti daudz tev vēl gribas paspēt izdarīt.
Es to arī paspēšu, to šoreiz apsolu pati sev.
Jo galu galā, ja man bija lemts piedzīvot visus tos apstākļus, kas ir saīsinājuši manu fizisko eksistenci tieši šajā pasaulē, tad tas tā arī bija paredzēts.
Un es savu vārdu šeit iegravēšu. |