|
|
|
Maijs 30., 2004
15:30
Soli pa solim, metru pa milimetram,
jā, mēs ejam, jā, mēs dodamies, tuvojamies kalna galam.
Saule ir tāla, vējš mums nav sabiedrotais,
bet virziens un mērķis mums viens - tas galvenais.
Bailes palikt nesaprastiem sen aiz kalniem
melni baltiem, balti melniem, aprunātiem.
Karaliskas pusdienas nav mūsu gaumē,
straumē, tieši straumē atrasties ir laime.
Rokas tver sauli, mirklis un apdedzinās.
Ja lec augstāk par pēcpusi, tad ar to jārēķinās.
Jo viss nāk ar laiku, viss nāk ar zaudējumiem,
caur miglu un mīlestības pienākumiem.
|
21:04
Tu vēlies aizbēgt no sevis prom
Bet atver acis un esi tepat
Tu aizmirsts jau sen dzīvo miris
Kad sevī meklē ceļu neatrod
Tu vēlies sadegt lietus līst
Nemiers neļauj aizmigt
Un viss ir par daudz
Tukšas sāpes tevī
Nāve sauc sev līdz
Melni putni lietus
Lietus debesīs
Nekritis sniegs noslēps pelnus
Tava saprāta drupās
Bet pelnus pelnus
Tu paņemsi sev
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |