Jau biju saģērbusies, uzvilkusi mēteli, paņēmusi somu un tad pirms laukā iešanas paskatījos spogulī - Nē, Nē, Nē!!! Es nevaru iet oranžās zeķubiksēs. Metu visu pie malas un skrēju pārģērbties.
Tagad man ir pelēk-rūtota kleita un kim darināta un dāvināta rokas rota. Man labpatīkas domāt, ka tajā ir daļa no viņas neticamās enerģijas un labās domas! Tieši tas, kas man šodien vajadzīgs.
Jā ... un es nokavēju darbu. Bet man tam bija ļoti būtisks attaisnojums - ja būtu atnākusi apģērbā, kurā jūtos nesavā ādā, visa dienu būtu izbojāta.

Laikam pietiks rakstīt par šmotku lietām ...