21 Jūlijs 2011 @ 00:19
 
"... Zini - tev, ir kurp iet, kur paslēpties ... Viņš tonakt' dungoja man pie auss ... Ja grūti, ja skumji ... nāc!
Un tagad, kad es to dungoju un saku, dzirdot šo dziemu Tu vienmēr atcerēsies par šo mirkli ...
... Tavs rokas pieskāriens pāri man slīd. Varbūt tomēr kādreiz pie manis ... dziesma vienmēr asociēsies ar šo brīdi.

Es ļoti sen nebiju dzirdējusi šo dziesmu. Šovakar atkal dzirdēju ... bet to mirkli ... to nakti es atceros par daudz bieži, arī bez dziesmas ... un tad es aizdomājos vai Viņš atceras? Vai dzird šo dziesmu? Vai domā?
Neproduktīvas skumjas.
Nevajadzīgas.

Pēdējā laikā pārāk bieži izmantoju to, ka daudz vieglāk ir pateikt "Man viss ir labi", nekā paskaidrot kāpēc tieši gribas sašķaidīt galvu pret radiatoru vai nolekt no tilta.
Esmu nogurusi. No visa. Izdegusi un izkūpējusi. Pārvērtusies pelnos.
Jo īpaši to izjūtu tagad - brīvdienās. Nespēju atrast motivāciju izkāpt no gultas, iziet uz ielas, redzēt un runāt ar cilvēkiem.
Priecājos par lietu ...

Man viss ir labi!
 
 
( Post a new comment )
+++: shciz[info]zefiirs on 21. Jūlijs 2011 - 03:18
neproduktīvas skumjas (!)
(Atbildēt) (Link)