- 10/7/06 03:36 pm
-
Ikgadējās "Ig Nobel" balvas saņēmuši zinātnieki, kas meklējuši atbildes uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kāpēc dzeņus nemoka galvassāpes, kas nosaka mēslu vaboļu uzturu un kāpēc nagu skrāpēšana pret tāfeli ir tik nepanesama.Balvu ornitoloģijā saņēma Devisas Kalifornijas universitātes zinātnieks Ivans Švabs un Losandželosas Kalifornijas universitātes profesors Filips Mejs par pētījumu, kāpēc dzeņi spēj pēc 12 000 reižu piesišanas no koka izvairīties no galvas ievainojumiem un galvassāpēm. Savā pētījumā viņi noskaidrojuši, ka dzeņi ar knābi pa cietu virsmu piesit līdz 20 reizes sekundē ar 1200 reizes lielāku spēku par gravitāciju, taču necieš no smadzeņu satricinājuma, tīklenes izstaipīšanās vai kādiem citiem simptomiem, kādi mēdz būt bērniem pēc sakratīšanas. Vasimija al Hutija no Kuveitas universitātes un Fatens al Musalams no Kuveitas sabiedrības vides pārvaldes saņēma balvu dietoloģijā par pierādījumu, ka mēslu vaboles uztura ziņā patiesībā ir diezgan izvēlīgas. Balvu par panākumiem miera veicināšanā saņēma Hovards Stepltons no Velsas pilsētas Mērtertidvilas par elektromagnētiskas ierīces izgudrošanu, kas atbaida pusaudžus. Ierīce rada augstas frekvences nepatīkamu skaņu, ko spēj sadzirdēt tikai pusaudži, bet ne pieaugušie. Stepltons vēlāk savu tehnoloģiju izmantoja mobilo telefonu zvanam, ko var sadzirdēt skolēni, bet ne skolotāji. ............. 1995.gadā psiholoģijas prēmiju saņēma trīs japāņu zinātnieki par sekmēm baložu apmācībā atšķirt Pikaso gleznas no Monē darbiem. ...balvu saņēma arī Austrālijas zinātnieku komanda, kas veikusi "Analīzi par spēkiem, kas nepieciešami, lai vilktu aitu pār dažādām virsmām" turpinājums http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/a
tklajumi/article.php?id=345321