- 8/29/06 12:52 am
-
24. augustā, Bērtuļa dienā ļaudis ziedoja Līvu upuralā.
1973. gadā Juris Urtāns jau organizēja pavisam nopietnu arheoloģisko izrakumu ekspedīciju uz vairākām nedēļām. Viktors Grāvītis sarunāja ugunsdzēsēju sūkni. Ar spēcīgas ūdens strūklas palīdzību alas priekšpusē sabrukušās zemes kalni ātri vien tika noskaloti upē. Kad sākās kultūrslānis, Juris Urtāns kopā ar arheoloģiskā pulciņa skolniekiem raka ar mazām arheologu karotītēm lēnām un pamatīgi, katru zemes riekšavu izlaižot caur savām saujām. Viņi noņēma zemi plānās kārtās, apmēram tā, kā izsaiņo dārgu dāvanu. Un dāvana bija nenovērtējama: arheologu čaklumam zeme atdeva savus gadsimtiem glabātos upuru noslēpumus - senas monētas, vecas trūcīgo ļaužu rotaslietas, vaska piciņas, zvārgulīšus, piekariņus, sprādzes un visādus nieciņus, kas nu tolaiku cilvēkam bijis, ko upurēt slimībā, badā, nabadzībā vai citā nelaimē. Jura Urtāna vadītā ekspedīcija kopumā atrada 663 senlietas, no kurām 628 bija monētas, sākot no 14. līdz 19. gs. No tā jaunais arheologs secināja, ka Līvu upurala kā sena kulta vieta izmantota laika posmā no 14. līdz 19. gs. vidum. Par to liecina arī senie rakstiskie avoti. Pirmoreiz Līvu upurala minēta baznīcas vizitācijas protokolos jau 1641. gadā, kad tur tiek ziedota nauda un citas lietas. Ziedošana atzīmēta arī 1674. gada vizitācijā. Dažādos rakstiskos avotos alas minētas daudz reižu, norādot, ka ļaudis vēl turpina odoties bezdievībai un alā bez monētām ziedo arī maizi, kāpostus, karašas, vasku, vilnu, prievītes, kreklus un citus apģērba gabalus.