October 10th, 2008

• 10/10/08 09:20 pm
• Vislielākā hietērija iestājas, ka nespēju ko izdarīt kā vajag. + stress, ka dēļ neprasmes kko izdarīt palūgs ... Kaitinoši man ir kko neprast izdarīt, kā vajag. Hroniski riebjas nemācēt. Gribu mācēt, vajag darīt, cenšos, bet visiem esmu jau apriebusies. Bet, te nu, dzīšana, tempu pieprasīšana ir nevietā. Par tēmu "temps" liekas pilnīgi brīžiem nevietā, kā jēdziens, mūsu uzdevums, manuprāt, nav ziņu aģentūras darbs, kurai jo ātrāk jo labāk. Ir jādomā par kvalitāti nevis par lažu taisīšanu svarīgās lietās. Jo vairāk nami cenšas dzīt, jo vairāk lažas. Izskaidrojums ir elementārs:
  1. uzskatu, ka nav jādzenas pēc 1.vietas kurš būs pirmais LETA vai..., galvenais ir kvalitāte un jēga.
  2. Dzenoties pēc plāna, kas manī tika ielikts pirsākumos zūd kvalitāte. T.I. ir bezjēdzīgi konkurēt ar ziņu aģemtūru.
  3. Mēs visi esam hroniksā miega badā, kas ir pamatā vismaz manām lažām / un es neesmu vienīgā tāda/
  4. Es nespēju saprast, nē, nu nav monstru, kas spēj no 7.30 - 16.30, vai no 9.00 - 18.00, noturēt savu uzmanību tādā fokusā, ka viss ir perfekti. Ja mani slāna, ka tur nav tas, vai šis, ta šodiem pārliecinājos, ka senākās publikācijās arī kolegām ir lažas, kas nav izlabotas līdz šai dienai. + Saprotu, ka es tikai sāku sajēgt lēnām, kas notiek.
  5. Jā, par sajēgu - es tiešām pēc 4 mēnešiem tagad tikai lēnām sāku apjēgt to pasauli, kurā esmu. P.S. un atklāju, ka mans jājamzirdziņš varētu kļūt zelta cenas. Riktīgi cepī, pretēji citām aktualitātēm biržās.
  gh, apnika sist klavieri,turpinājums būs/
• 0 commentsLeave a comment