September 17th, 2007

• 9/17/07 02:02 pm
• 2007.gada 14.septembris.
  
  Informāciju sagatavoja Sabiedriskās Izmeklēšanas birojs.
  
  Rīga, 14. septembris. Drošības policijas ilggadējam darbiniekam Arnim Indriksonam nav izvirzīta apsūdzība nelikumīgā sarunu noklausīšanā. Visu laiku lielākajā nelegālās noklausīšanās skandālā, kura ietvaros divus gadus nelikumīgi klausījās aptuveni 45 abonentus, vainojamas pavisam citas personas.
  
  A. Indriksons atzina, ka nekad nav bijis saistīts ar sarunu noklausīšanos ārpus operatīvo lietu ietvariem, kur nu vēl nodevis jebkādus noklausīšanās materiālus nepiederošām personām. Arī šobrīd viņš devis parakstu par lietā esošo datu neizpaušanu. Saskaņā ar A. Indriksonam celto apsūdzību, kuras saturs tika "nopludināts" pirms divām nedēļām, pirms vairākiem kādreizējais Apsardzes Dienesta "Venta" analītiskās daļas vadītājs, toreizējā premjera Einara Repšes padomnieks Jāzeps Meikšāns no kaut kādām personām esot ieguvis nevis sarunu ierakstus vai atšifrējumus, bet izdrukas — no telekomunikāciju operatoriem iegūtus datus no servera, kurās redzams, kāds numurs kam zvanījis. Pieprasīt šadu informāciju var gan policijas struktūrvienības, gan vairāki citi dienesti, turklāt šī informācija ir nevis valsts noslēpums, bet gan privātfirmu (operatorkompāniju) biznesa dati, kurus tās attiecīgi aizsargā, kā to nosaka Elektronisko sakaru likums. Uz strīdīgajām izdrukām nav atrasti A. Indriksona pirkstu nospiedumi.
  
  Patiesībā apsūdzībā minētajā laikā nelegālo noklausīšanos veica pavisam citas personas. Nesen apsūdzības uzrādītas sešiem bijušajiem tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem (iespējams, no Narkotiku apkarošanas biroja) par nelikumīgu noklausīšanos un valsts noslēpuma pārdošanu privātstruktūrām. Lai pasūtītu šo struktūru biznesa konkurentu, valsts un pašvaldības pārstāvju, kā arī citu personu nelikumīgu noklausīšanos, tika safabricēts iegansts, ka vismaz 45 abonenti it kā esot narkodīleri, kas tirgojot aizliegtas vielas. Uz šāda pamata, sākot ar 2005. gada jūniju, tika klausīti uzņēmēji un kompāniju vadītāji, kas tagad atzīti par cietušajiem noziegumā.
  
  Iegūtie materiāli nodoti kādai privātkompānijai SIA Jurnet, kas piederēja ārzonas kompānijai Strindberg, Ltd. un kurā atbildīgais bija kāds Jurijs Pečkins. Zināms, ka kratīšanas laikā Jurnet atņemti diennaktīm gari sarunu ieraksti un, iespējams, nelegālas izsekošanas laikā iegūti materiāli.
  
  SIA Jurnet īpašnieki Strindberg reģistrēti Britu Virdžīnās un savukārt figurē cita kriminālprocesa ietvaros par 35 miljonu dolāru izpumpēšanu no A/S Latvijas Kuģniecība laika posmā no 2002. līdz 2005. gadam. Citi iejauktie ofšori bija Rimona Commercial, Hyproc SC u.c., kuru grāmatvedību kārtoja ofšoram Skeena Overseas piederošais uzņēmums Latvijā SIA Skeena, kas šobrīd saucas SSF Apsardze un kuru vada Juris Rekšņa. Kompānija šobrīd ietilpst SSF Holdingā, kas pieder pazīstamajam tranzītniekam Oļegam Stepanovam.
  
  Laikā, kad no Latvijas Kuģniecības tika aizpumpēti miljoni, uzņēmuma vadībā atradās Valērijs Godunovs, Oļegs Stepanovs, Alvis Akmens un Aivars Enkuzens. Naudu pārvaldīja un atskaites O. N. Stepanovam un V. Godunovam gatavoja Ņina Gļebova, kas arī saņēma rēķinus par Latvijas Kuģniecības naudas izpumpēšanā izmantoto ofšorkompāniju reģistrāciju, tajā skaitā Strindberg un Rimona Commercial. Savukārt pēdējai kompānijai Latvijā piederēja SIA Naftaship, par kuru Ekonomikas policijā Sabiedriskās Izmeklēšanas Birojs jau iepriekš iesniedzis ziņas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju sevišķi lielos apmēros.
  
  Ja,kas Liepiņš tāds sakarīgs tipiņš likās,kad runājāmies ar viņu nesen.
• 0 commentsLeave a comment