August 27th, 2006

• Lauķi pilsētā
• 8/27/06 07:35 pm
• Mani vienmēr ir fascinējušas lauku meičas pilsētā. Īpaši tas manāms kļūst, kad tuvojas 1. septembris. Tie bērni savelk mugurā visko, kas pēc viņu domām ir moderns un iet pa ielu ar deguniem gaisā - esmu galvaspilsētā. Ak, ši laucinieciskā vienkāršība, kas redzama sejā! Citreiz gadās redzēt tādus eksemplārus, kas atdarina Madonnu, vai vēl kādu no šīm zvaigznēm. Un kādi cēli žesti, skatieni, uh! Taču sirdī tā pati lauku meiča viņa ir un paliks. Tur nelīdzēs arī ieperināšanās pilsētā, tikšana pie laba darba, ne vīra, protams dzimuša pilsētnieka, noķeršana. Pat pēc gadiem vienkāršums būs redzams cauri. Tikai parasti to nomāc milzu ambīcijas, ka šī lauku seja ir pelnījusi to visu labāko. Tādas mums te saviesušās sabiedriskās dāmas, kuras rauc degunu pie katra rupja žesta vai vārda,tēlo, ka mīl un SAPROT teātri, operu, mākslu vai citas augstās lietas.
• 1 commentLeave a comment

• 8/27/06 08:30 pm
• sen te cibā nav kautiņi bijuši. Skatos nupat atkal būs jezga. HA HA HA
• 2 commentsLeave a comment