Neroli · dvēseles · cietoksnis
Neroli · dvēseles · cietoksnis
Neroli · dvēseles · cietoksnis - September 18th, 2005
September 18th, 2005
- Kolkas rags
- 9/18/05 12:42 am
- Kolkas ragā vairs nav kā kādreiz. Mežonīgumu piešķir vētras sagāztie koki. Mājiņai, kas pie uztvērējiem izsisti logi, un jūra ieskalojusi savu vagu pie paša pakšķa. Kāpēc man likās, ka kādreiz tur pie raga bija akmeņi, jeb es jaucu? Nē, laikam tur nebija akmeņu. Vienkārši man gribējas, lai tā būtu. Šķiet arī no meža izvāktas dzeloņdrātis un stieples. Mežs pilns ar brūklenēm, kas garšo pēc rudens. Vakariņu tiesai ievācu gailenes. Atpakaļ braucot tāds miers, tik labi. Jā, lapsas. Tur pāri ceļam skrēja lapsas. Sākumā likās, ka tālumā ceļa malā lidinās taurenis, bet tas taurenis "izlidoja" uz ceļa braucamās daļas un bija lapsa. Maza, pūkaina, kas sabremzējās un daudz netrūka, ka no viņas pāri paliktu tikai kažoks. Smuka lapsiņa bija. Tā tauriņa vīzija bija mums abiem ar R. Jocīgi. Njā, braucot turp, šurp, sapratu, ka bez jūras klātbūtnes man klātos sūri. Jūra man ir asinīs. Sāļais mitrais gaiss, apziņa, ka viņa ir tepat aiz kāpas. Man būtu grūti dzīvot dziļi zemienē pie ezera. Man vajag plašumu, man jāredz horizontu. Manus matus rudeņos ir jāplosa vētrām un udenim jāšļācas apavos. Man jādzird kā viņa krāc, plosās. Un tās baltās smiltis, priedes, kadiķīši...pie jūras ir jāuzaug, lai to saprastu.
-
1 commentLeave a comment
- 9/18/05 06:52 pm
- gribas paskatīties TV, truli blenzt TV.
-
0 commentsLeave a comment
Powered by Sviesta Ciba