August 22nd, 2005

• 8/22/05 12:16 pm
• Mani nepamet pamestības sajūta.
• 0 commentsLeave a comment

• 8/22/05 01:55 pm
• Ir pienākusi kārtējā pirmdiena. Darbs bez īpašas iedvesmas. Jūtos vientuļa, pietrūkst maiguma. Nedabiski, vai varbūt pat ļoti dabiski, ņemot vērā pēdējās nedēļas notikumus. Šodien jūtos īpaši sanīkusi.
  Kādas gan ir jaunākās aktualitātes. Uzzināju ka R. precas septembrī. Jauki, lai viņiem izdodas. Ak, jā, bijušais kaut kādā koncī esot R. sīki un smalki izprasījis, ko daru un kā man iet. Varbūt beidzot būs izlēmis savākt savas mantas. Savelkot šīsdienas noskaņojumu - sagurusi, spēka izsīkums, bet tas vairāk garīgā spēka izsīkums. Nav spēka par kaut ko cīnīties. Varbūt pat nav par ko cīnīties, vai varbūt vienkārši nav jāsatraucas par notiekošajām lietām. Bet vispārt tāds skumīgs noskaņojums. Daudzi pievērš uzmanību, mēģina aplidot. Bet mani tas neinteresē. Laikam tāda rakstura iezīme, ko droši var saukt par pozitīvu. Princips, ja ir kāds, kurš patīk, tad ir viens, nevis daudzi.
• 0 commentsLeave a comment

• 8/22/05 04:44 pm
• Varbūt aizvilkties kādu dienu pie dziednieka, kurš mani 2004. gadā pēc Lieldienām izvilka no krīzes? Tiesa no tās ķēpas mani glāba arī kāds cits cilvēks. Toreiz sākās tāda mīļa un klusa romantika. Pamazām, lēnām viss gāja uz priekšu...
• Current Music: taustiņu klaboņa visapkārt
• 0 commentsLeave a comment

• 8/22/05 06:09 pm
• Kapacitāte sasniegta. Rodas pārdomas par izvākšanos no cibas, vai arī nomainīt niku, lai varētu nezīmēties un pilnīgi anonīmi rakstīt visas savas sāpes.
• 1 commentLeave a comment

• 8/22/05 07:36 pm
• Lai cik spēcīgs raksturā nebūtu stiprā dzimuma pārstāvis, viņš vienmēr ilgosies pēc tā kā viņam nav, kas viņam nav sasniedzams un vienmēr aizmirsīs paskatīties sev līdzās.
• 7 commentsLeave a comment

• 8/22/05 08:37 pm
• Man jau īstenībā patīk, kad viņš pārnāk mājās, kamēr es kārtējo reizi sēžu pie kompja un kaut ko klabinu...tas kaut kādā veidā harmonizē situāciju
• 7 commentsLeave a comment