May 15th, 2005

• 5/15/05 02:21 am
• Miršanas laikā stihijas viena pēc otra izšķīst, un šīs pakāpeniskās izmaiņas izsauc dažādu sajūtu un vīziju parādīšanos. Galīgā nāve pienāk, kad smalkais prāts atdalās no ķermeņa, un arī tas tiek pavadīts ar fiziskām zīmēm. Nāves laikā persona, kas radījusi daudz nelabvēlīgu karmu, cieš no briesmīgu vīziju un ļaunu zīmju redzēšanas, kas ir viņa pagātnes negatīvo darbību rezultāts. Mirstot ar vienaldzīgu prātu, nedz pozitīvu, nedz negatīvu, netiek izjusta nedz patika, nedz ciešanas. Kad mirst ļaunuma radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no galvas; kad mirst nopelnu radītājs, siltums pamet ķermeni, sākot no pēdām. Abos gadījumos pēdējā siltuma zaudēšana notiek caur sirdi. Nāves laikā, kad prāts atdalās no ķermeņa, ļauna radītājs redz vīziju, ka no gaismas pāriet uz tumsu.
• 0 commentsLeave a comment

• dzens
• 5/15/05 02:38 am
• Nokritis zieds
  Atgriežas atpakaļ zarā.
  Tas tauriņš.
  
  Mežazosis lido -
  Ar kādiem saiņiem, paunām
  Staigājam apkārt!
  
  Tālu kalnos kāds
  Avotā mazgā matus -
  Dievs arī to zina.
  
  Kad apklustam,
  Rudens lietus čaboņa
  Pieņemas spēkā.
  
  Sagruvis templis -
  Kastanis joprojām iededz
  Savas sveces.
  
  Pašķirot zāli,
  Ciemā kā vēdekļu pārdevējs
  Ierodas lapsa.
  
  Nogriezu peoniju.
  Dvēsele kļuva vāja
  Vakara krēslā.
• 1 commentLeave a comment