|
Sep. 23rd, 2005|01:10 pm |
Taisnību sakot neliels mierinājums Harijam bija- profesori, kurus viss drīzāk bija noinformējis Dumidors, pārāk harijam nepiesējās. Maksūra vienmēr lūkojās uz zēnu ar tādu kā žēlumu,Zibiņš vienmēr centās paātrināt priekš zēna stundas gaitu- katru stundu sūtot to meklēt žurnālu. Toties Hagrids vispār vienu stundu atļāva pasēdēt viņa būdā. Zēns par to bija ļoti priecīgs. Viņš vairs nespēja izturēt kopā ar Slīdeņiem. Un tieši tāpēc bija pateicīgs Hagridam, ka varēja šo stundu pavadīt atpūšoties omulīgā istabiņā....Kad līdz stundas beigām bija palikušas desmit minūtes. Hagrids ievēlās namiņā un sāka runāt:
-Nu, tu...tas ir...kā...kā jūties?
-Normāli,- Harijs pacentās pasmaidīt;sanāca nožēlojami un nepārliecinoši.- Paldies profesor Hagrid.
Zēns nodomāja, ka pusmilzis ir atļāvis viņam šo stundu pavadīt namiņā tikai kaut kāda īpaša dumidora rīkojuma dēļ, un ka tagad Hagridu vajadzētu uzrunāt kā profesoru. Bet Hagrids savukārt tajā pašā brīdī palika dusmīgs:
-Tu man te nesāc atkal "profesoroties", galu galā mēs esam draugi! Un nospļauties par to kādā tornī tu esi...Tu tak...tas ir...nu...aizgāji turp ne jau tāpēc, lai parādītu, ka vari atļauties skolā darīt visu ko gribi...Dumidors stāstīja...nu, vispār, ka tu gribi...e-e-e....
-Torņus samierināt, Harijs pabeidza pusmilža vietā.
-Jā, tieši tā! Un tas tak ir tīri grifidora stilā! Zini, es tev patekšu, kaut ko tam vajadzētu tevi nomierināt...Tu esi nekam nederīgs slīdenis, lūk tā!
Zēns atkal pamēģināja pasmaidīt. šoreiz sanāca jau daudz labāk.
-Paldies, Hagrid, tas mani ļoti nomierināja...
-Nu re cik jauki! Nu, un...e-e-e...tava "Misija"...kā? iet uz priekšu?
-Pagaidām vāji...Nu, bet, lai pāriet pirmais šoks, pēc tam redzēsim kā viss iegrozīsies...
-Nu, labi, skaties. Un nezaudē cerību, saprati? Tu mums esi pēdējā cerība!
Harijs atvadījās no Hagrida un pirmo reizi vairāku dienu laikā sajuta atvieglojumu...
Šis atvieglojums nepazuda arī nākamajā dienā. Pirmā stunda bija Mikstūras. Strups atšķirībā no itiem profesoriem zēnam nedeva nekādu atpūtu un izdzina zēnu pēc pilns programmas. Savukārt hariju, tas pat nedaudz nomierināja. Vismaz kaut kas nebija mainījies viņa pāriešanas uz Slīdeni, dēļ...
Bija skaidrs, ka profesors zēnu par Slīdeni neatzina un tieši tāpēc turināja Harijam adresēt indīgas piezīmes. Bet tā kā tas (strupam par lielām bēdām) nebija stundas galvenais temats, tad profesoram nācās izbeigt bārstīt apvainojumus:
-Ir beidzies septembris.- viņš noinformēja studentus, kaut gan tie to tā pat zināja paši.- Es domāju, jūs saprotat, ko tas nozīmē. Šajās brīvdienās jūs saņemsiet mācību priekšmetu sarakstus, pēc kuriem varēsiet izvēlēties kādos priekšmetos kārtot eksāmenus priekš T.R.I.T.O.N.I.E.M. Priekš tiem, kuri uzdrīkstēsies ierasties uz praksi pie manis, varu uzreiz pateikt, ka Eksāmens būs ļoti grūts. Atkārtoju, ļoti grūts. Iesaku labi padomāt pirms pieņemt lēmumu, un neķerties klāt tam, ko jūs nespējat paveikt. Ceru, ka drīzumā es šķiršos no ļoti liela jūsu daudzuma. |
|