|
Jan. 28th, 2006|02:44 am |
Un te viņam pieleca. Viņš saprata kā gan viņam tik izmisīgi pietrūkst- un tas nemaz nav skābeklis...kalambols.Viņš gandrīz visu iepriekšējo gadu nebija spēlējis Ambrāžas vainas dēļ, kura bija atņēmusi zēnam slotu un aizliegusi uz visiem laikeim spēlēt.Šajā gadā, kad Ambrāžas vairs nebija skolā aizliegums pats par sevi saprotams bija ticis noņemts un zēnam atdeva atpakaļ viņa slotu, un tomēr līdz ar to, ka Harijs tagad vairs nav Grifidorietis, bet Slīdenī jau ir viens meklētājs, debesis priekš harija atkal bija slēgtas. Zēns drudžaini ievilka plaušās gaisu. Viņš nevarēja atcerēties vai bija domājis par to toreiz, kad stāvēja pie direktora kabineta durvīm, bet sajuta pilnīgāko bezspēku.Tagad Strups bez nekādām grūtībām varētu ielīst viņa prātā...
Uz lielo zāli brokastīs zēns gāgāja enskatīdamies sev zem kājām un neklausīdamies taj;a ko Hermione viņam teica par pārvērtībām. Domās viņš atkal bija tajā tumšajā un drūmajā mājā ar pretīgajām sienām un putekļaino paklāju. Viņš atkal atcerējās halles stūros degošās uguntiņas un bezgalīgo gaiteni...Viņa domas pārtrauca Hermiones balss.
-Harij, tu patiešām esi vesels?
-A? Kas? Ak, jā...ar mani viss ir kārtībā.
-Bet manuprāt, kaut kas nav labi...kaut kas noticis? Tu neko negribi man pastāstīt?
-Gribu!- Pat sev par pārsteigumu paziņoja Harijs- Gribu visu izstāstīt tev un Ronam, bet noteikti jums abiem.
-Nu Rons...tu zini...viņam tagad...
-Zinu, zinu...
-Tev vajadzētu viņam visu paskaidrot. Esmu pārliecināta, viņš sapratīs.
-Pareizi,-Harijs par pārsteigumu Hermionei, taisnā ceļā devās pie Grifidora galda.-Tev ir pilnīga taisnība.
-Bet,bet...Harij, Tieši tagad?
-Un kāpēc ne?
Zēns uzmeklēja Ronu un apsēdās viņam blakus uz lāviņas. Rons pārsteigts palūkojās uz Hariju. Kaut gan taisnību sakot tagad jau viss Grifidora galds ar interesi lūkojās uz slīdeni. Zēns savukārt centās neskatīties un Nevilu un Dīnu Tomasu, kas sēdēja pretī.
-Paklausies Ron, -sāka Harijs-es zinu...Tu visu redzēji...Tas ir redzēji mani ar Malfoju, bet tici man tas neko nenozīmē. Un neesmu es mēģinājis neko sliktu ieplānot pret tevi, Hermioni vai kādu citu skolēnu!Tu vienkārši...
-Es zinu, ka neieplāno,- viņu pārtrauca Rons.- es nekad nepadomātu, ka tu esi spējīg uz kaut ko tādu.
-Bet...Tad kāpēc tu nepienāc un nerunā ar mani?
-Es...es vienkārši padomāju- ja, jau tev ir tāds draugs kā malfojs, piekš kam tev esmu vajadzīgs es plikadīda Vīzlijs?-Rons nosarka un pievērsa visu vērību savam šķīvim.-
-Ron, nemuldi niekus! Tu vienalga esi mans labākais draugs. Un vienmēr tāds esi bijis.
-Grifidora prefekts vāji pasmaidīja.
-Jā, tev taisnība...Es sev laikam to visu kaut kā iekalu smadzenēs...Piedod, tagad ir tik grūti...
-Es zinu Ron...Man arī...Nu tad kā, atkal draugi?
-Protams.
Viss Grifidors bija par lieciniekiem šai salabšanas scēnai.Pāris jautrīši pirmkursnieki laipni palūkojās uz Ronu un Hariju, bet viens zēns ar sprogainiem matiem teica:
-Lūk tā ir draudzība! Mums arī vajag draudzēties tā pat kā šiem abiem.
Harijs pa to laiku pamanīja, ziņkārīgos skatienus un viņam kļuva neveikli.
-E-e-e...viņš palūkjās apkārt.- vai nevienam nebūs iebildumu, ja es pabrokastošu šeit?
Neviens neiebilda.Un Harijs pirmo reizi vairāku dienu laikā ar prieku ķērās pie maltītes.Pēc stundām Harijs, Rons un Hermione savācās kopā tukšā klasē.
Tieši tur daudz cietušais slīdenis izstāstīja visu, kas ar viņu bija noticis pēdējās divās dienās. Prefekti uzmanīgi klausījās. Ronam šķita iepatikusies ideja par melno maģiju.
-Zini- viņš bilda.- es domāju, ka tā ir ļoti neslikta ideja sevišķi pēc tam, kad mūsu aizsardzības biedrība ir pajukusi. Es saprotu, ka tas ir pretlikumīgi...Bet, Harij padomā par to, ka tev bieži jātiekas ar nāvēžiem un tev vajag prast pastāvēt par sevi...un ne tev vienīgajam! Avīzēs daudz raksta par nāvēžiem un viņu uzbrukumiem.... |
|