|
Sep. 10th, 2005|05:02 pm |
-Labs vakars Harij, - Viņš kā vienmēr nedaudz klusu teica. - vai es drīkstu uzzināt ko jūs šeit darat tik vēlā stundā?
-Jā protams, ser Nikolas,- zēns nolēma, ka tādā gadījumā pret spoku vajadzētu attiekties nedaudz oficiālāk.- es gribēju parunāt ar direktoru par kādu ļoti svarīgu tēmu...bet nezinu paroli. es gaidīju kādu no profesoriem, bet ja jau jūs esat šeit...Vai jūs nevarētu izdarīt man vienu pakalpojumu?
-Ja vien tas būs manos spēkos un nebūs pretrunā ar noteikumiem.- lepni paziņoja Gandrīz Bezgalvainais Niks.
-tas pilnībā atbilst noteikumiem...Vai jūs nevarētu iziet cauri sienai uz direktora kabinetu un pateikt viņam, ka es ļoti vēlos ar viņu parunāt par kādu ĻOTI savarīgu tēmu. Lūdzu ser Nikolas tas ir patiešām svarīgi.
-Nu, ja jau tā...- spoks izgāja cauri statujai un pazuda skatienam.
Pēc kāda laika Gandrīz BEzgalvainais Niks atgriezās un teica:
-Direktotors teica, ka jūs varat ienākt. Parole "Debessaldā Glazūra". Veiksmi jums.
Grifidora spoks atkal salika rokas uz muguras un turpināja vakara pastaigu. Harijs nedaudz izbrīnījās, tā kā nebija iedomājies, ka Dumidors varētu viņam iedot paroli, bet tomēr pateica "Debessaldā Glazūra" un uzkāpa uz kustīgajām kāpnēm.
Dumidors sēdēja pie sava galda un pētīja kaut kādus papīrus. Viņa seja bija nogurusi un saspringta. Tomēr kad harijs ienāca direktors pasmaidīja un jautāja:
-Par ko tu vēlējies parunāt, Harij?
-Par skolu, profesor Dumidor. |
|