|
Jan. 23rd, 2006|11:53 pm |
-Ko tad, lai es iesāku?- Harijs jautāja domās nolādēdams sevi par to, ka iepriekšējā gadā bija Strupu nokaitinājis tik tālu, ka tas viņu izmeta no Slēpprātības nodarbībām.
Iespējams, ka ja viņš nebūtu uzvedies kā stulbenis visu iepriekšējo gadu, tad tagad nekas tāds nebūtu noticis un viņš neliktu direktoram visu laiku raizēties.
Es neesmu pārliecināts Harij, bet domāju, ka ir nepieciešams atrast daudz efektīvāku veidu kā aizsargāt tavu galvu no iebrukumiem. Tomēr nedomā, ka tādā veidā tu varēsi izbeigt savas nodarbības ar profesoru Strupu. Tev jeb kurā gadījumā ir nepieciešams iemācīties Slēpprātību.. Tu nevarēsi visu laiku paļauties uz palīglīdzekļiem...Pagaidām es nezinu, ko ir iespējams izdarīt atskaitot šīs nodarbības, tomēr pacentīšos sākt ar to nodarboties uzreiz kā atgriezīšos...
-Jūs, kaut kurp brauksiet?- Harijs pileca kājās.
-Jā,- Dumidors atbildēja-man steidzami vajag aizbraukt uz pāris dienām. Ja godīgi, tad tas ir vienkārši pārsteidzoši, ka profesoram Strupam izdevās mani noķert.Es jau gatavojos doties prom.Steidzami darbi, Harij...Es nevaru tev par viņiem izstāstīt un lūdzu necensties noskaidrot ar ko tie ir saistīti.
-Jā, direktora kungs.
-Labi. Es atgriezīšos pats vēlākais pēc nedēļas.Un tad ķeršos klāt tev. Es neaizliedzu tev pašam meklēt izeju. Tas būs pat ļoti labi. Tikai...Neiekulies nekur pārāk nopietni. Un tagad ej. Man vajag parunāt ar profesoru Strupu..
-Labi profesor, Dumidor.
-Poter, gaidu jūs trešdien šinī pašā laikā.,- Strups uzsauca zēnam no mugur puses.- Es uzzināšu, ja jūs nebūsiet trenējies!
Harijs brida pa gaiteņiem nemanīdams priekšā ceļu.Kājas kā noburtas viņu nesa, bet zēns nemaz nepretojās. Viņš domāja par to, ko šodien bija redzējis. Šī vecā māja- nāvēžu miteklis...Gleznas ar niknajiem dzīvniekiem...Skumjā un šķiet jau dzīves laikā zaudējusī prātu meitenīte. Harijs apstājās un palūkojās apkārt. Viņš stāvēja pie Resnās kundzes gleznas- ieejas Grifidora koptelpā. Bija redzams, ka dāma rozā kleitā guļ, tomēr izdzirdējusi soļus viņa pamodās un pat nepalūkojusies, kas stāv viņas priekšā noprasīja:
-Parole?
-E-e-e...-Harijs padomāja un pēc tam klusu atbildēja:-Es nezinu.
Zēns smagi nopūtās un devās uz pazemes pusi. Kā gan viņam gribējās zināt šo nolādēto paroli...Gribējās turp- uz Grifidoru pie Rona un Hermiones. |
|