|
Sep. 10th, 2005|03:46 pm |
Hariju šie vārdi ļoti saniknoja, tomēr viņš pagaidām turējās.
-Nē, man negribās, bet es esmu pāliecināts...
-Izbeidz!- hermione negaidīti iebļāvās.- Kā tu vari būt pārliecināts, ka Strups tevi labi novērtēs?! Cik es atceros viņš nekad to nav darījis! Tu nemaz nedomā par citiem! Mums vajag visu darīt tā, lai viņam nebūtu pie kā piesieties!
Harijs gribēja noturēties tomēr tas bija virs viņa spēkiem un viņš arī sāka bļaut uz Hermioni.
-Tu izbeidz uz mani bļaut! ja es negribu iet pārbaudīt, tātad es to nedarīšu! tu kaut gan esi Stāraste tomēr man pavēlēt nevari! tev nav tādu tiesību! ja es saku, ka esmu pārliecināts, tad Strups ne pie kā nepiesiesies!
Stāraste nikni samiedza acis un nošņācēs ne sliktāk kā to būtu izdarījis pats Mikstūru profesors.
-Zini, kas var būt TIK ļoti pārliecināts, ka strups viņu neiegāzīs?
-Un kas tad?!
-Slīdeņi.
-Ko tu ar to gribi teikt?!
-To, ka, ja jau tu esi tik gudrs tad ej uz Slīdeni.
-Burvīgi!- Harijam galvā pulsēja niknums, bet tajā pašā laikā ar saprāta stūrīti viņš aptvēra, ka Hermione viņam ir ieteikusi risinājumu.- Burvīgi! un aiziešu ar!
Viņš strauji nōrāpās no palodzes, ātri izgāja cauri zēnu guļamistabai,nokāpa lejā pa kāpnēm un tikai pie pašas izejas no koptelpas viņu panāca nedaudz izbijusies Hermiones balss
-Tu uz kurieni?
-Lūgt direktoru, lai pārceļ mani uz Slīdeni!- harijs nobļāvās pa visu koptelpu. |
|