klaides klade

vasaras pirmā diena

Thu, 01 Jun 2017 20:33:41 GMT

tā ir sanācis ceturto gadu pēc kārtas, ka līdz ar vasaras sākumu, man dzimst brīvība. izklausītos pārāk skarbi, ja uzrakstītu, ka dzemdēju to. ka nebūs aršana sajūtu jau pirmajās dienās, tad auklēju visu ziemu un pavasarī jau nobriestu un pieņemu lēmumu. tas ir par par darbu un par atvaļinājumu.
šodien uzsāku mājas tīrīšanu. darīšu to lēnām, aukstās un lietainās dienās. marijai kondo būtu ko iebilst. visu šo laiku lietas tika sastumtas tumšākos stūros, jo mājās biju vēlu, nogurums neizmērojams, un ģimenei tāpat viss šķita labi.
šodien arī uzsāku skriešanas treniņus. kopš rudens, kad pirmoreiz skrēju kopā ar citiem vietējā mēroga sacensībās, un varēju noskriet piecus kilometrus 28ās minūtēs, un tiko pirms dažām dienām, kad to paveicu ar piepūli 35ās, sapratu, ka viss jāsāk no nulles un pamazām, ar intervāliem - iešana/skriešana.

Sun, 05 Mar 2017 17:33:39 GMT

Ķermenim bija piemeties ne tikvien recekļa nespēks, bet arī recekļa caurspīdība. Viņam likās - ja paceltu plaukstu, varētu redzēt gaismu spīdam tai cauri. Asinis un limfa bija iztecējušas no ķermeņa milzīgā darba orģijā, atstājot tikai trauslu nervu tīklu, kaulus un ādu. Visas sajūtas šķita nesamērīgi pastiprinājušās. Virsvalks berza plecus, bruģis kairināja kāju pēdas, pat pirkstu saliekšana un atliekšana bija tāda piepūle, ka locītavas knikšķēja. Tā Orvels iekš 1984, bet es jūtos pašlaik līdzīgi nostrādājot, savas un vēl saslimušo stundas, deviņas dienas pēc kārtas.
sestajā dienā krampji kājās, septītajā asins no deguna, astotajā asaraina sevis žēlošana, devītajā recekļa nespēks, bet uz svariem -3kg.
nu labi, nav jau tik drūmi, šodien notusējām ar bērniem dzimšanas dienu svinot boulingā. rīt plānos gulēt ar grāmatu pie tv. un tad jau atpakaļ darbā ar norimušām emocijām.

Wed, 02 Nov 2016 19:32:49 GMT

vasara bija izdevusies, varēju pavadīt to kopā ar bērniem. laime! tagad jau ziema. jauns darbs, kuru meklēju pāris mēnešus, bet tā arī neatradu tādu, kur viss būtu idealizētos plusos. kādu laiku samierināšos ar vairākiem mīnusiem (attālums, aizņemtas brīvdienas u.tml.), jo meklēšana nogurdina, lai neteiktu - tracina.

Thu, 28 Jan 2016 10:16:43 GMT

šo gadu esmu iesākusi ar vairākām ļoti, ļoti ātri izlasāmām grāmatām (piemēram, Ernesta Kleina „Spēle sākas” izlasīju pa nepilnām divām dienām). pēcgarša paliek, bet nav neviena citāta ko izrakstīt, vai attiecināt uz sevi. bet pašlaik lasu skarbu grāmatu, kura tēmēta uz 60-tajos dzimušiem večiem un mani jau saknē kretinē, bet kuru, šķiet, pietiktu tikai nedaudz pagriezt uz sāniem un no lapām vienkārši plūstu ārā pierakstāmas rindas. pirms pāris nedēļām mani atkal satracinājuši pagātnes rēgi, dzīvi, bet rēgi, nejautājot ielauzušies un tagad visiem spēkiem cenšos nezkuro reizi no tiem atkratīties. trāpīgāk šo situāciju nemacētu aprakstīt kā to izdarīja S.Paruļskis savā „Trīs sekundes debesu”: nevajadzēja aiztikt šīs atmiņu dūņas, jo nu tās ceļas augstāk un augstāk, aizsedzot kaut arī niecīgus, tomēr puslīdz derīgus pasaules izpratnes apveidus manā galvā, un tagad šī pasaule kļūst pavisam sveša, es tajā dzīvoju, atmiņu mocīts, nespēju tās savaldīt, klasificēt, mana apšaubāmās raudzes personība peld to virspusē kā atkritumi pēc vētras, kā netīras, neķītras putas, no kurām ceļas un kāpj, un kāpj apziņas krastā atmiņu monstri, bet ne es, tas neesmu es, - tas ir viņš, kurš dzīvo manī ar atbaidošu vaļēju brūci galvā un vēl kaut kur, kur cilvēkam nemaz nevajadzētu rādīties…

sniegā līdz ausīm

Thu, 14 Jan 2016 09:58:20 GMT

par skriešanu varu aizmirst šodien, tā vietā, gandrīz trīs stundas, stūmu un cilāju balto masu pa savu pagalmu.

Tue, 05 Jan 2016 20:33:17 GMT

tagad saprotu, ka līdz -10 nav ne vainas, bet šorīt ieraugot -16 grādus... stundu krēslā dīdījos, nespēdama izlemt, skriet vai neskriet. ar vienu roku grozu pirkstu pie deniņiem, ar otru uzsitu sev pa plecu. pirmo kilometru sala rokas un seja, aptuveni otro kilometru sanāca skriet pret vēju un sauli, tad sāka asarot acis, bet tālāk viss labi. kopā četrarpus km ar intervāliem. lēni, bet neatlaidīgi uzlabojas izturība un ātrums, vēl pirms trim mēnešiem pēc 200m noskriešanas aizmiglojās acis, aizkrita ausis un daudz citas līdzīgas parādības izjutu.

Sun, 03 Jan 2016 14:53:36 GMT

ja jaunā gada naktī ir sniegs, tad es vēljoprojām to daru, t.i. guļu (minūtes piecas, ne vairāk) un skatos debesīs. visi jau saskrējuši mājā, visapkārt vēl dun salūts, pašai pavisam neliels saviļņojums, bet tur pilns, pilns ar zvaigznēm.

Mon, 12 Oct 2015 21:58:38 GMT

pastaigas (ar nedaudz paskriešanu) kļūst arvien garākas un atsvaidzinošākas, nezinu kur likšos ziemā, bet pagaidām man tāda, piespiedu labprātīgā pretiesūnošanas, darbošanās patīk.

Tue, 01 Sep 2015 18:29:06 GMT

attā bērnudārzlaiki, sveika skola!

Fri, 28 Aug 2015 20:35:26 GMT

spilvenam un evergreen

lietus līst, kad viņam labpatīkas

Fri, 28 Aug 2015 19:59:41 GMT

brālis sarunas beigās noteica - neko sev neatsaki!
visi pārējie pārsvarā par pusmūžu, nopietnību un konservēšanu.
esmu ar pussarauktu uzaci, mēģinu sevī iedziļināties, būtu taču kautkā īpaši jājūtās šajā dienā. bet ir tā, ka tā saucamā pusmūža krīze jau ir aiz muguras. man lēni pielec un palīdzību nevienam nelūdzu, tapēc viss bija ievilcies uz gadiem trim, ar uzplaiksnījumiem arī ceturtajā. nu ir tikai dažas pavisam pelēkās dienas. un tādas jau būs neatkarīgi no gadaskaitļiem.
nu ko -priekā! un jāsāk baudīt

Sat, 25 Jul 2015 17:46:25 GMT

tā ir, es slimoju ārkārtīgi reti, pie ārsta neeju sūdzēties un tā. un tad pēc brīvības eiforijas saslimu ar plaušu karsoni. tā es vārguļoju jau kuro nedēļu, bet tagad pēc trīs dienu ab jau jūtos fiziski labāk. uz visu pārējo - apnikums.

Thu, 09 Jul 2015 13:11:23 GMT

šis bija darbīgākais darbs manā darba dzīvē. fiziski. iespējams, ka tas vēl turpinātos ilgi, ja vien ne sadzīve ar savu uzspiedienu.
jau nedēļu iestājusies apstulbuma brīvības sajūta. vēl pēc inerces puķes, krūmi un koki, tagad mazākā apjomā savā dārzā.
un vēl jau es varēšu atgriezties, ja vien sajūtās nevēlētos ko citu.

Mon, 01 Jun 2015 16:58:17 GMT

vējš, silts tāds, šodien plosīja kokus. un cauri galvai joņoja, joņoja. visu dienu esmu ārā, līdz ar to dabas pekstiņi izjūtami uz savas ādas pilnībā.

Sat, 24 Jan 2015 21:29:29 GMT

šodienas bezvēja pastaiga piesnigušā mežā.
tas bija kautkur starp misu un vecumniekiem. knīpa pateica, ka ir meža māte un prom neies, kamēr kādu zvēru neatradīs. pēdas tur bija papilnam.

tas izstiepjas un saraujas

Sun, 23 Nov 2014 22:28:08 GMT

Ja jūs atliktu malā 100 EUR katru mēnesi, Jūs kļūtu par miljonāru 873 gadu vecumā.
http://www.algas.lv/millionaire

Sun, 02 Nov 2014 22:30:44 GMT

puikam rudens brīvlaikā bija uzdots izlasīt divdesmit lappuses no latviešu tautas pasakām. negribīgi novērsās no grāmatas "šausmu autobuss" un izlasīja pasaku par kurbadu.

kapu kultūra

Sat, 01 Nov 2014 17:10:00 GMT

ir vēls, ir svecīšu vakars. kapos paugurains, sveču liesmu izraibināts. tumsa nogaida, apžilbināta, aizslēpusies aiz kopiņām bez pieminekļiem. tā ir skaisti. auksti, bet elpu neredz. visapkārt pieklusināts, vien soļi un grabošas kapu sveces maisiņos. dzeltenas, sarkanas, arī zaļas, visapkārt, gan augšā, gan ielejā. ir skaisti.

Fri, 31 Oct 2014 10:34:51 GMT

paliec rudenī, paliec līdz ziemai.
pēc saulgriežiem.. tad jau redzēs!

Fri, 31 Oct 2014 10:31:41 GMT

gaiss ir auksts. durvis puspavērtas. ābolīši kā ķirsīši, pašos galos lāso lāses. dekoratīvie āboli, dekoratīvās lāses. nepiemērots laiks, nepiemērotas dziesmas.
tagad pirms vieniem, apkārtne valgmes piesūkusies jau no vakardienas. piebriedusi, bet bez masas. viegla, bet bieza.
piecmetrīgās tūjas, kā spoki no japāņu multenēm, pagriezušas muguru, piesūcinātas ar miglu. tā ir visapkārt, aiz simts metrus nedroši drošās robežas.
ja par robežām - rītdienas robeža atkāpusies līdz ziemassvētkiem. zīmogs, paraksts - pirmais, otrais - apstiprināts.

atpakaļ skolā

Wed, 24 Sep 2014 22:23:14 GMT

īgna, uzvilkusies, kas naktī vāra skolniekam zapti. atpakaļ skolā, vienvārdsakot. pildīt mistiskus mājasdarbus ir pat jautri, smīnu par faktu kā tādu. nezinu,visdrīzāk, pavisam vienkārši -īgnums ir par aukstumu ārā un sadzīvi iekšā. nav kur to izlikt, atkal kautkur uzkrāsies dziļi, dziļi. bet, pagaidām, ja mani tas aizskar/aizkustina, tātad esmu pārkāpusi vienaldzības robežu, viss bija atsvešināts/attālināts vēl pirms nepilna gada.

Sun, 17 Aug 2014 16:17:27 GMT

ja izlādējies, tad izlādējies. izslēdzies un basta. jāpierod, ka jaunais telefons vairs nav tikai telefons, bet dators. kas no rīta nesaņems spēku nezinokurienes, lai uzdzindzinātu modinātāju.

Tue, 12 Aug 2014 22:10:29 GMT

tādas bēdīgas pēdējās dienas. bērniem savas idejas un vasaras stratēģija, bet man asaras laikam krājušās, krājušās un sakrājušās. satek pilnas ausis un sasāpina deniņus. tad vēl pēc dienas lietus pilina cauru vakaru un atkal asaras, šoreiz gan par filmu (the broken circle breakdown), kuru jau biju novilkusi pirms pusgada.

h.murakami. skarbā brīnumzeme un pasaules gals

Sun, 03 Aug 2014 08:09:27 GMT

-bet kā tas ir būt ļoti nogurušam? - jautāja meitene.
- tas ir tā,ka dažādās izjūtas kļūst neskaidras sev pašam. Un tad sākas sevis žēlošana un dusmas uz citiem... bet pēc tam - citu žēlošana un dusmas uz sevi... tā...
- es gan nesapratu ne vienu,ne otru.
- tā ir: beigās neko vairs nevar saprast. Tikai slīd gar acīm dažādi kadri, un katrs no tiem ir savā krāsā. Jo ātrāk slīd, jo briesmīgāks haoss rodas galvā.

Fri, 01 Aug 2014 20:36:08 GMT

un es domāju, ka bērns jau stundu kā guļ.
nekādi aizliegumi nebija un arī naktslampiņa ir, bet ar lukturīti laikam interesantāk