Tātad par teātri

• Stāsti par sunīti un kaķīti Leļļu teātrī: ļoti labi. Man bieži sanācis Leļļu teātra sestdienu izrādēs 11:00 aizsnausties - tas gan vairāk liecina par darba nedēļu/miega daudzumu/utml un nemaz par pašu teātri. Mīļotā man reizēm saka, ka man biļeti nepirks un ies divatā ar meitu. Bet, manuprāt, apmeklēt kopā ar bērnu teātri ir svarīgi. Manuprāt, tas ir sīkums, ka es reizēm... mazliet... Nuja. Taču, "Stāsti par sunīti un kaķīti" bija labi. Ļoti labi. Miegs nenāca nemaz. Ir kaut kādas grāmatas/lugas/..., kurām ir vienkārši laba karma. Pāris gadus atpakaļ Skatuvē arī bija "Sunīša un kaķīša" dramatizējums. Apskaudiet, kas nav redzējuši. Disklaimeris tiem, kas tankā - šī izrāde ir pēc ārējiem atribūtiem it kā domāta maziem bērniem (un izskatās ka arī bērniem patīk)
• Drakula.Dēmoni Nacionālajā .... Grūti kaut ko pateikt. Nebūtu arī korekti izteikties. Jo līdz beigām neskatījos. Vispār es esmu diezgan pacietīgs cilvēks un reizēm šo to noskatos aiz tīras ziņkāres. Un - iespējams - šī bija pirmā reiza manā mūžā, kad pēc pirmā cēliena devos mājās.