|
|
Monday, March 9th, 2009
| |
17:25 - there is no subject
|
Kad izveidoju dienasgrāmatu šajā lapā, biju domājusi, ka rakstīšu filozofisku, aizkustinošu un īsumā sakot "stāstu ko vajadzēs ierakstīt zvaigznēs un iekalt akmenī" rakstu par tādu īpatnēju būtni kā cilvēks.
Kapēc tas raud, skumst, nopeļ, sāpina...visā visumā ir tik piesātināts ar emocijām, ka dažkārt pats nesaprot kapēc viņam tas viss ir jaizcieš??!! Bet atbildi var atrast ātrāk nekā izlasot jautājumu, tapēc neaizķeršos aiz šīs tēmas...
šodien biju ļoti nelāgā omā, bet tad pie manis pienāca man pazīstams cilvēks un pasmaidīja un es sapratu, ka ir cilvēki kam vienmēr ies sliktāk par mani...nabaga personai bija kkas iesprūdis starp zobiem. Nevēlējos viņam justies slikti, tāpēc neko neteicu, bet man pašai tas likās jauki un saprast, ka katram var gadīties...:)
šodienas secinājums: nekas no malas neizskatās tik briesmīgi, kā tu to pats esi iedomājies:)
current mood:  satisfied
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|