vilcinja hronikas - Post a comment

...tik neizprotami mistiski ir satikt cilvēkus kas ir tik līdzīgi tev, kautgan nekad tādi paši, kas tevi var atraisīt līdz šķietami nesasniedzamam līmenim. un ir vēl dīvaināk ja tas notiek 2 virzienos.... ja man pirms tam likās ka esmu emocionāli atraisījies no pārdzīvojumiem tad tagad saprotu ka tas viss bija vispār tāds čiks un nekas vairāk. bet tā, kad tu jūties tā kā puķe kas ir atvērusies lai uztvertu pasaules gaismu un siltumu, nevis vienkārši puķe kas no zemes izlīdusi. lai pat kādam tas liksies šizīgi, daži sapratīs ko es domāju.
un tad vēl bija arī tāda lieta ka es nežēligi izjutu to savu atraisītību ajunajam, laižot to sevī iekšā kopā ar to kas jau visu laiku klauvējās tik netika iekšā. un tas paver tādas iespējas, ka liekas ka tu esi atklājis formulu garīgajām narkotikām. tas ir kautkas tāds, ko grūti aprakstīt tā vienkārši. bet nav arī nekas pārāk nenormāls. vismaz tā šķiet....