vilcinja hronikas - Post a comment

nu lūk, notikums gan bija ilgs, bet... nu visādā ziņā viss ir baigi samainījies un sagrozījies. tik krasi kā uzssniga sniegs(kas man stāv ledusskapī), tā arī manu dzīvi piemeklēja struajas izmaiņas. izlīdu ārā no sevis un sava gruzona, noņēmu čolku no acīm un tagad skatos uz visu skaidrāk un pozitīvāk.

'vajag tikai vienu sekundi lai iepazītu īsto cilvēku'(vai kautkā tā)...