Pļerkstēšana - December 13th, 2009

Nu jau lielie brīnumi un sajūsma par sniegu ir nedaudz noplakusi. Bet īstenībā tas ir interesanti - tēma, kas vieno pilnīgi un absolūti visus. Un gandrīz ikviens uzskata par nepieciešamu kaut ko uzrakstīt par to (tai skaitā arī es).
Šodien pirmo reizi sajutu to īsto svētku sajūtu. Mežā meklējot eglīti, nu jau likās, ka puskrēslā no kāda pudura izleks rūķītis. Tik vēl meža ceļa malās stāvošajām lampām vajadzēja būt vecajām laternām, lai noticētu, ka atrodos pasakā. Es zinu, ka kādreiz ļauju pārāk brīvu vaļu savai fantāzijai, bet bez tās es vienkārši neizdzīvotu. Jā, vēlreiz pārliecinājāmies, ka Jūrmalā vienkārši nav egļu.
Šodienas noskaņojums: svaigs un dzestrs gaiss ar priežu smaržu.

Nesaprotu, kur cilvēkiem tik daudz laika, lai sēdētu pie datora un katrā iespējamā mājaslapā kaut ko ierakstītu - gan facebookā, gan twitterī, gan draugos un beigu beigās vēl klabē.
Vispār, esmu pamanījusi, ka šeit rakstot, visu laiku piedomāju pie tā, kā es kaut ko uzrakstu. Un ka visam jābūt tādam labam un interesantam. Un tā es nonācu pie secinājuma, ka vēl nemāku rakstīt tikai sev. Es rakstu jums.
Un laikam arī nemaz negribu - ja būtu vēlējusies kaut ko rakstīt tikai sev, tad rakstītu to kādā kladītē.
Saņemiet!

Ha ha. Joprojām nemāku ielikt attēlus.