| Jun. 12th, 2011 @ 07:49 pm Hey, Jude |
|---|
Current Music: pagaidām nav
Laikama jau to filmu par Ādolfu Hitleru vakar nevajadzēja skatīties. Jo nu tas ietekmēja sapņus pirms manas svētku dienas!
Respektīvi, sapņoju, ka rit jau kaut kāds X. Pasaules karš. Esmu bēgle un slēpju savu identitāti kaut kur. Nāku no darba. Protams, esmu medmāsiņa, kura ir tikko aprūpējus kaut kādus simts cietušos un tāpēc par savu dzimenīti esmu piemirsusi. Dodos mājās un atklāju, ka ir pārsteiguma ballīte no manas Māsīcas puses, kura man uzdāvinu pusi no NEapēstā kliņģere, jo Mikiņš nevarēja sagaidīt un tāpēc sācis mieloties. Man jau nav žēl. Bet visvairāk mani pārsteidza Marts ar savu dāvanu. no kartona izveidots lukturis, kurā sabērti tie "Rolton" makaroni. Labu vēlējis, lai man nebūtu vairs jācieš bads. Un kur nu bez Marta "vieglajiem" kāšiem. he he. Un vēl kaut kādi tur ebreji dzēra sidru.
Sūnaini bija tas, ka mēs visi bijām tādi paveci un Mikus bija ratiņkrēslā un bez vienas kājas. To es atceros visspiltāk.
Bet tā diena jauka. Paldies par visiem apsveikumiem. Gan no gaidītiem cilvēkiem, gan no negaidītiem, kā arī dažus apsveikumus, laikam nesagaidīšu. Nu varbūt vēlāk. Vēl jau man jāpiedzimst.
p.s. Teicienu "Galvenais jau nav uzvarēt. Galvenais ir piedalīties!" izdomāja vācieši pēc 2. pasaules kara. |
