| Feb. 22nd, 2011 @ 08:28 pm kad no visas sirds negribas citiem izpalīdzēt tā pat vien |
|---|
Current Music: nav
..tad es izdomāju, ka esmu savtīga kuce, mlje.
Bet visā visumā tās ir tikai bailes no tā, ka kāds varbūt ir labāks par mani. Un to ieraudzīs citi.
Bet neviens NEDRĪKST būt labāks par mani vidē, kurā es esmu jau izsitusi savu taciņu.
Nu, lūk, sajutu bailes kaut kur dziļumā, tāpēc to izrādu ar visvisvisnegatīvākajām piezīmēm. Ak, es, ironiskā ciniķe.
p.s. Dienas jautrumiņš bija tāds, ka šodien tiku izgrūsta no nenormāli pārpildīta autobusa (tā ir, ka pa "zaķi" grib pabraukāties).
Un es atceros tās sievietes seju. Tā bija mūsu skolas kopētāja. Laikam tas viss tāpēc, ka es vienmēr maksāju ar melnajiem santīmiem. UN tas viņai ļoti nepatīk. Atceros viņas vārdus :"Vajadzēja kāpt pa vidējām durvīm!" Autobuss nevar pat aizvērt durvis līdz es jūtu, ka kāds "nemanāni" mani pabīda, un, līdz ko es izkāpju - tā durvis ciet un mans omnibuss aizbrauc.
Sasmējos un gāju ar kājām. Viss būtu jauki, ja deguns nebūtu sasalis kā Leslijam. Nu no filmas "Nepatiesi apsūdzēts". |
