Iekš pasaules
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, July 28th, 2012
| Time |
Event |
| 2:41p |
smukums
Tā, pļāvējs ir saplīsis. Un ģimene jau tā bomžojas šovasar,tāpēc remonts tuvākajā laikā nespīd. Nāksies ieaugt. Lai arī te pa nedēļas vidu neuzturos, tik un tā uzreiz draņķīga sajūta. Kā reiz šovasar mēģinu uzturēt visu tik skaistu, cik vien iespējams.
Un ar šo visu jau atkal sāk krāties bonusi tam, lai es drīs vilktos iepirkt zāles, lai līdz skolas laikam nenojūgotos. | | 4:28p |
žūstošas kliņģerītes
Karstuma un ar pļāvēja salūšanu saistīto sakāpināto emociju iespaidā atdraugoju Tajā Tur portālā vienu no svarīgākajiem cilvēkiem manā dzīvē (jo svarīgākā tik un tā būs vairs vienīgi domās). Tagad jūtos kā neadekvāts savam vecumam (jo man liekas, ka tas ir bērnišķīgi), bet reizē arī mierīgāks.
Current Music: igo - brīva diena | | 11:17p |
tumsa
Aizminos uz ciemu pēc alus. Pēc tam, protams, vakara izbrauciens. Žēl, ka tādi nesanāk arī darbdienās. Bet lai. Tagad ir šodiena un es varēju baudīt to patiesi vienkāršo laimi. Tā tiešām ir laime. Tāda pilnīgi ikdienišķa, tur nav nekā sevišķa. Parasts vakara velo izbrauciens vienatnē ar pilnīgi parastu (piedevām vecu un čīkstošu) riteni.
Minos gar Ventspils šoseju. Garām aizslīdēja policijas ekipāža. Tas man lika šo to pārdomāt (sakarā ar tiem 2 aliem, ko biju iesūcis brauciena sākumposmā ciemā). Bet tā kā karstā vakara miers darīja savu, turpināju iesākto ceļu. Pretī Majoru vai Dubultu (pēkšņi neesmu pārliecināts, kurai tieši) stacijai ir tāda paliela pussala Lielupes otrā krastā. Tad nu tajā ieminos iekšā līdz pat galam, pretī redzot stacijas uguņus un 6 vagonus garu vilcienu, kas jau esošajā vakara krēslā likās industriāli skaisti (gan jau alus arī darīja savu skaistuma uztverē). Nu jā, un tur mani līdz ar siltu rietumu vējiņu sasniedza tā laimes sajūta. Reizē ar to arī tādas skumjas un vientulība. bet nē, ne tāda Remarka varoņu vientulība, kam komplektā bailes un nez kas vēl. Tāda man jau visu mūžu ierastās vientulības transformācija par silta vakara vientulību, ko var izbaudīt. Ko gan tajā brīdī vēlējos dalīt ar vienalga kādu būtni, kas to spētu tik pat spēcīgi uztvert.
Babītes ezera ūdeņi pastiprināja visas apkārtesošās skaņas, kamēr virzījos uz māju pusi. |
|