| 11:15p |
pikaps
šodien ap pusdienlaiku no blakus pļavas pie manis atvelkas kāds vietējais darbonis. Šādus jau pa gabalu es pazīstu - viņiem vienmēr vajag aprunāties. Nē, man absolūti nav nekas pret šādu tipisko Latvijas lauku pamatiedzīvotāju. Man viņi savā ziņā simpatizē. Problēma ir manī, jo es parasti jūtos neveikli, nezinu, kā īsti atbildēt, vēlos ātrāk šo anonīmo (jo personības noskaidrošana vairums gadījumu ir mazsvarīga) dialogu izbeigt.
Tā nu es tur sēžu totāli izbesījies, kad šis ir klāt. turpmākais dialogs varbūt nav gluži precīzuma kalngals, bet nekas speciāli piedomāts tur nav.
Bez gariem ievadiem, tikai ar acu skatienu norādot uz džipa bagāžniekā esošo objektu, tiek likts manīt, par ko ies runa.
-Vai ta štīls tiešām labāks par huskviķi? [cik noprotu, tad viņam padomā tīri tehniska saruna par Stihl instrumentu salīdzinājumu ar Husqvarna]
-Nūū... runā jau, ka huskviķi [lietoju viņa ieviesto apzīmējumu, lai identificētos ar radušos situāciju] pēdējā laikā ražojot pilnīgus mēslus. Man jau arī labāk šitie te! [norādu uz joprojām bagāžniekā esošo objektu, kam vēsā čaļa pozā sēžu blakus, vienā brīdī pat sajūtoties kā, piemēram, tie mačo tipa tēvaiņi Makleoda meitās, kuriem ir pikapi un rūtaini krekli. Patiesībā iekšēji tajā brīdī sarkstu un bālēju, jo man nepatīk melot, bet tieši to daru uz velna paraušanu. Pirmkārt, es pirmo dienu mokos ar šo "štīlu". Otrkārt, man nav ne mazākās nojēgas, vai Husqvarna ir vai nav mēsls.]
-A šitam ir štīla ķēde vai var arī likt citas virsū?
-Nu es izmantoju parasti tās pašas firmas. [te es īsti nezinu, vai meloju, jo man nav ne jausmas, kādas firmas ķēde tiek lietota. Ja pieņem, ka pēdējās 2 h, kurās pirmo reizi dzīvē esmu turējis rokās šo objektu, ir manis teikais "parasti" un ka tiešām ir Stihl ķēde virsū, tad patiesībā es nemaz nemeloju]
-Nu jā, nu jā. [no viņa puses tiek visgudri māts ar galvu. nezinu gan, tieši kādēļ] Zini, man te kaimiņiene, kamēr šai dēls gulēja komā [man uzreiz nāk prātā 2litrnieka komā, bet apvaldu savas vizualizācijas], nopirka "čigānu štīlu" pa 70 latiem. Nu, zini, tagad te tie rumāņi staigā apkārt un visu ko pārdod, visādas segas un citu ko. [tātad izsecinu, ka segas un zāģus, kas būtu tas "cits kas"] Tas zāģis viņai uzreiz saplīsa, iedeva man salabot. Bet vēlāk dēls atmodās no komas un sadeva šai pa galvu. Dullā, šitādu zāģi nopirkusi!
Vēl īsa vīrišķīgu tekstu apmaiņa un mans sarunu biedrs pazūd pļavā. turpinu sēdēt, klausīties swh ziņas (laikam) un blenzt uz objektu, kas joprojām atrodas blakus.
Ar šo visu laikam es neko negribēju pateikt. Vienkārši šādas sarunas pasaulē ik dienu ir miljoniem. Bet man tās ir neērtas. Es sajūtos kā neērtā lomā, kurā man pēc iespējas labāk jāiejūtas.
Current Music: foster the people - i would do anything for you |