Un iespejams, ka es nekad neizaugshu. Apkartne kljust nobriedushaka (te gan pretruna, jo pasaules novecoshanu mes pamanam tikai pashi novecojot), tuvi draugi un milja maasa atrod savus vardus, savu dzivi, savu redzejumu... tikai tam visam pa virsu tada mulkjiga apjausma - jaa,bet kursh no redzeejumiem ir manejais? un varbuut es mainos tik aatri, ka shajaa mainiigumaa ir diivains pastaaviigums un stabilitaate? vai ari manu pulkstenjraditaju kustiba pa laika asi tikai norada uz bernishkjiguma un naivuma pienjemshanos speka?
un uz sho visu varbut pat ir atbilde, bet man vel nav