| Date: | 2006-11-10 22:19 |
| Subject: | Sadirsti un velti |
| Security: | Public |
Atkal izmēķēju kārtējo cigareti, bet tas viss atsākas no gala. Pelntraukā izmēķi sāk parādīties ar vien vairāk un vairāk, prāts aptumšojas, bet mierīgums visu padara vēl trakāku. Sikta atkarība. Bet ko var padarīt ja sajūties vientuļi? Atmest visam ar roku un gaidīt brīnumu? es neticu liktenim, liktenis jāveidot tev pašai nekas netiks pienests klāt uz zelta paplātes.
post a comment
| Date: | 2006-10-27 15:29 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Viss aizgāja tik tālu, ka bail pat palika. Vai nu vienkārši baidos no realitātes vai vēl joprojām dzīvoju savā iedomu pasaulē?
Tur kur nepastāv likumu. Viss bija tik skaisti. tikai atgriezties realitātē ir ar vien sāpīgāk un grūtāk. Varbūt nemazs nevajag atgriezties? Varbūt turpināt sapņots, un dzīvot sapņos?
Nē.
Tur kur sapņi pazūd un dzīve parādās.
1 comment | post a comment
| Date: | 2006-10-26 12:14 |
| Subject: | Vienmēr sabojā |
| Security: | Public |
Es vienmēr visu sabojāju, bija iespēja būs kopā ar viņu, bet ko izdaru es? Vienkārši neliekos par viņu ne ziņas.
Muļķe, nekas vairāk.
post a comment
| Date: | 2006-10-24 18:41 |
| Subject: | Maska |
| Security: | Public |
Smagi, pat pārāk smagi, nepārtraukti smaidīt un izlikties ka vis ir kārtībā. Es meloju visiem acīs skatīdamās, pat sev es sāku melot, ieskaidrodama ka viss ir kārtībā, tas viss ātri pāries.
Maskas kritīs un visi to uzzinās. Es tiku pamesta viena, tai pašā laikā būdama kopā ar kādu. Vai tev kādreiz ir bijis vientuļi cilvēku parpildītā telpā? Man ir, vairākkārt.
Beidz ticēt neeksistējošiem sapņiemm nebēdz no nākotnes, nepakļaujotes pagātnei.
Viltos smaids, ir kļuvis par manu firmas zīmi.
3 comments | post a comment
| Date: | 2006-10-23 18:59 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
Es grasījos melot sev, iestāstīt ka tā nav patiesība. Ka tas ir tikai kārtējais mans dzīves pagrieziens, aiz kura aizlēpteis un neļaut dzīves īstenībai sevi panākt. ļauj nākotnei aizbēgt, bet pagātnei panākt.
Atskatoties es redzēju tik vien kā tukšumu. Viss bija pazudis.
1 comment | post a comment
| Date: | 2006-10-23 18:56 |
| Subject: | Sajūtas |
| Security: | Public |
Sajūtu smalkās nianses lika reibt manai galvai.likās, ka visa pasaule ir tepat rokas stiepiena attālumā. Cik mānīgi.. Ja sajūtas varētu izlikt uz papīra tās būtu kā neskaitāmu krāsu, toņu un nianšu jūklis, nekā konkrēta tikai krāsas, nedaudz bail, bet tajā pašā laikā tik interesanti, aizraujoši un aicinoši. Vēl viens solis un robeža būs pārkāpta, bet vai sajūtām vispār ir robežas, nezinu un patiesībā nemaz negribu zināt, kāpēc gan vis ir jāizskaidro, ir lietas, kam piestāv būt mistiskām..es labāk ļaušos tam kas tagad notiek..
post a comment
|
