Šorīt pamodos ar nežēlīgām galvas sāpēm - sāpēt jau sāka vakar, bet es cerēju, ka pa nakti pāries!
Tad nu es sāku dīkt, lai Atis mani pažēlo, kas to būtu domājis, ka no Ata žēlošanas un galvas paijāšanas man kļūs daudz labāk! Tikai viens mīnuss, Atis atkal sāka dikti kreņķēties!
Tad nu es sāku dīkt, lai Atis mani pažēlo, kas to būtu domājis, ka no Ata žēlošanas un galvas paijāšanas man kļūs daudz labāk! Tikai viens mīnuss, Atis atkal sāka dikti kreņķēties!
Tā nu es ar jau mazāk sāpošu galvu aizvilkos līdz skolai.... nosēdēju divas stundas, jo sapratu, ka tik un tā jēgas nav! Neko nefilmēju! Tad vēl viena klases biedrene paziņoja, ka es izskatoties tā,itkā pār mani būtu traktors pārbraucis, sapratu,ka skolā toč vairs nav, ko darīt un jābrauc mājās!
Jauki, varēšu pagulēt un tad vakarā doties uz Prese bāru :)