30 December 2007 @ 03:23 pm
Ir brīži, kad tu un pilsēta essiet viens veselums, noslēgts aplis, ne degredējos, ne postošs...  
Regls bija dzejnieks. Visā mūžā viņš nebija sacerējis nevienu vārsmu – savu dzeju viņš izdzīvoja. Ja viņš tvertu pēc tintes un papīra, viņa žanrs būtu soneti par pilsētām. Viņš pētīja pilsētas tā, kā sievietes pēta savu attēlu spogulī, kā bērni, izjaukuši lelli, pēta līmi un zāģskaidas, kā vīrieši, kas apraksta plēsīgus zvērus, zoodārzā pēta krātiņus. Pilsēta Reglam nebija tikai ķieģeļu un javas krāvums, ko apdzīvo zināms skaits iedzīvotāju: viņam pilsēta bija būtne ar neatkārtojamu un savdabīgu dvēseli, īpats dzīvības sablīvējums, kam piemīt tikai tam vien raksturīga iedaba, smarža un noskaņa.

/O’Henrī „Ņujorkieša dzimšana”/
http://www.urbantrip.lv/
 
 
Current Music: Regina Spektor - Chemo Limo