Balāde

Negribas rakstīt īsti atkal to visu destruktīvo, kas manī, apmuļļāt un grauzt sevi. Nekas jau dižs, atkal kādam es ļoti patiku, tikai ne kā meitene. Ļoti pievilku, līdz vairs nepievilku. Tagad, kad jāmēģina atkal vienpersoniski turēt muguru un galvu augšā, mokošās domas nepamet. Vai būtu lietas griezušās citādi, ja būtu paspējusi atklāt m, ka neesmu taču nekad bijusi ar vīrieti.. Daļa manis atviegloti noelšas, ka vismaz šo manu vājo vulnerability viņam neatklāju, tādējādi saglabājot savam intravertajam es kādu daļu sevis. Bet daļa jūtas absolūti muļķīgi.. Tik ātrs viņš bija savos spriedumos, ka nesaderam. Tas liekas tāds sūds. Fakin sūdains sūds.
Iekšējā apziņa arī saka, ka labāku par mani viņš patiešām nekad nesatiks, hah. Bet cik tas mani mierina, nezinu.
Mierina mani tas, ka viņi parasti vienmēr atgriežas. Sūdains sūds.