Balāde

pilnīgi galvā sista jūtos. un vispār arī sirdī dauzīta. lauzīta, izmocīta. nesaprotu, kāpēc tāds pārbaudījums man tika uzlikts. gan tādā ziņā, ka ļoti sapriecāties un uzreiz atkal krist, gan tas, kādā veidā man bija jākrīt un arī cik ilgi un pamatīgi pēc tā jāraud.
izlikties, ka es esmu sveša, neinteresanta un nevajadzīga bija tik ļoti ne-nepieciešams. it kā manis nebūtu, ne skatiena, ne uzrunas, kur nu vēl pieskāriena, kaut netieša, ne joka, ne reakcijas, viss apspiests, viss noslēpts, nekā nav, nav arī bijis, nebūs, tevis te nav, esi sveša, nepazīstama, viss ir slēpjams un varētu arī nebūt nemaz te.muguru jau +/- esmu pagriezis pret tevi.
tīri kā cilvēks, ja ne meitene, kam varētu izrādīt uzmanību, es to nebiju pelnījusi.
un kā........kā var tajā pat brīdī likties, ka viss ir lieliski, bez maz vai uzlabojies, lai gan es fakin izkāpjot no mašīnas jau esmu izplūdusi karstās, sāpīgās un smagās raudās. man nav saprotams.
un kas ir interesantākais, ka jūtas (jā,nu ir, ir jūtas, jau no sākta gala tās ir jūtas) gluži nav mainījušās. esmu tikai ļoti sāpināta, ļoti nepelnīti sāpināta un atsista atpakaļ.
un, ja godīgi, tiešām nezinu, vai esmu vienīgā.
nekad to vairs negribu pieredzēt, viss ar Tevi saistītais ir ļoti sāpīgs pārdzīvojums man. nedomāju, ka ar nodomu gribi mani sāpināt, bet..kas ir.. tiešām tas, ka Tev nav pieredzes šādās lietās ir visa atbilde??? tā nevar, tā nevar, nedrīkst, nedrīkst mani mocīt. ikviens, kam es šo pastāstītu, atbildētu, ka te nav vērts, ko darīt. jo tā pret cilvēkiem neizturas, kur nu vēl, ja virtuāli it kā izrāda interesi. kad apkārt ir mani cilvēki, tad uzmanību izrādīt nedrīkst, kad viņa cilvēki tad arī ne, bet divatā tikties vispār nevar. tttttttad ko un kad var. kādos apstākļos drīkst????
es esmu atvērtāka, kā jebkad varētu būt bijusi līdz šim. skaitās, ka Tu arī? tas ir tā?