Balāde

Nevaru paarstaat domaat par Na. Un to, kaa neizdodas. Vai nu viss ir vienliidz abpuseeji, vai arii abaoluuti vienpuseeji, un no vinja puses taas ir kaarteejaa cilveeka bailes pret mani.
Ja vienam vai otram buutu lielaaka paarlieciiba, par to, ko dara, gan jau ka kaut kas speetu pavirziities. Beeeeet vai vispaar tas buutu labi? Vai vinjsh gribeetu buut tas plecs, kam es rindaa pie kases gribeetu pieglausties?
Kaads cits vareetu manii atveert pashpaarlieciibu, kas ir atkal nokluseejumaa, lai vismaz aciis vinam vareetu paskatiities.
Nedaudz bail man ir, ka vins ir izaudzis par vecpuisi. Kam iisti nav ne par ko jaaruupeejas, kam saskarsme, attieciibas, sadziive ir kas tik attaals, ka viss iesaaktais buus paaraak iipash prieksh vina. Paaraak iipash, kaa tad, kad visas pirmaas reizes ir lemtas sliicinaashanai, un ar otro tikai speejam dariit to, ko un kaa beidzot veelamies, maacoties no kljuudaam.
Ir, ir man bail, Na, ir.