| Mar. 8th, 2016 @ 08:43 pm . |
|---|
| aizdomājos par vienlīdzību utml. reizēm ir novērots darbā, ka mani it kā mazāk ņem vērā, jo īpaši vecāka gadagājuma kungi ('es esmu .., tu - nekas'), bet es tāpat dabūnu to, ko man vajag, un gala beigās tie cilvēki, kurus es ņemu par pilnu, mani pavisam ņem par pilnu. pelnu es vairāk par dažiem vīriešiem, kas arī ir nice. kā ierobežojums vairāk ir tas fakts, ka ir dienas nedēļā, kad neesmu īpaši adekvāta un ķermenis taisa haju. ka potenciāli no karjeras un dzīves varētu būt jāizgriež pāris gadi pārapdzīvotības veicināšanai. ka visi ierobežojumi ir galvā, bet man tāpat būtu tagad bail vienai braukt uz vairāk vietām nekā pirms gada. ka es 50 gados kā vientuļa sieviete varētu justies daudz sliktāk nekā vīrietis tajā paša situācijā. ka tīri fiziski mani ir vieglāk ietekmēt un, ja vien es nekačāšos un neieguldīšu tur daudz laika, vakarā uz ielas man būs krietni grūtāk kādam sadot, ja piesiesies. ak, jā, un klubā uzsišana pa dibenu diez vai daudziem džekiem gadās, pie tam no samērā pazīstamiem cilvēkiem. bet anyway, šis ir jautājums, par kuru grūti spriest, džekiem diezgan bieži no manis ir bail, kāda tur līdztiesība un iespējas mani apbižot :D bet, ja es būtu mazāk, hm, agresīva? vīrišķīga? skarba? you name it, tad tas viss tā varētu arī nebūt. |
