Mar. 5th, 2005 @ 08:38 pm (no subject)
Oma: bubu
Skaņa: u2 - vertigo

vēl viena nobumbulēta diena manā dzīvē. nevar saprast - priecāties/ bēdāties. uz datorgalda uzzīmēju platacainu meiteni ar divām zirgastēm un lielām lūpām. platas un skumjas acis. pie katra pieskāriena galdam, viņas galvas aprises kļūst arvien miglainākas. nevar tač ielaminēt! drīz viņa izdzēsīsies. un nebūs uz pasaules platacainas meitenes ar skumjumu. so easy...
Par šo pukstu