[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 19 most recent journal entries recorded in
kinde_lj's LiveJournal:
| Thursday, May 9th, 2013 | ||
| 2:30 pm | nekā jauna šajā pasaulē...
| |
| 2:30 pm | ēstgriba aug ēdot sīkais turpina ēst šausmīgi daudz. vakar kaitināja tēti :D ņēma nost ežu kotleti :D kad tēvs nedeva, tad atņēma visu šķīvi :D vrc dusmīgs, ka pa viņa ēdienu rakājas, sīkais apņēmības pilns, bet es krītu no krēsla aiz aizturētiem smiekliem :D vakars gan bija jauks - puikas sēdēja vannā un kūļāja kājeles ūdenī :) miers bija noslēgts :) | |
| 2:30 pm | dīvaini māsa. sapņi. īstenība. ja māsa, ar kuru neesmu runājusies nedēļu, redz sapni par to, kas mani šobrīd uzrauc, tas ir vairāk nekā dīvaini... | |
| 2:30 pm | šafe šafe iekārtojām sīkam šodien istabu. tagad visur citur bardaks :D ... esmu nogurusi. | |
| 2:30 pm | auto kravas auto, ko vakar sīkam nopirku, netiek izlaists no rokām. sākumā vadājām knaģus un bērām ārā, bet tas nebija ilgstoši interesanti. sīkais sāka tupēt tajā kravas kastē. sākumā nesapratu, bet kad noplēsa to kasti nost, tad sapratu. te Vācijā ir ļoti populāras šādas automašīnītes bērniem uz kurām mazais sēž un kājelēm stumjās uz priekšu.
pie dakteriem uzgaidāmajās telpās tādas ir, grāmanīcās utt un sīkajam vienmēr tāda ir dikti patikusi. diemžēl tā mašīna ir dikti dārga :/ bet sīkais nebēdā - viņš braukā ar smago auto, kam nomontēta kravas kaste :) jau otro dienu stumdās apkārt :) auto pagaidām vēl tur :) | |
| 2:30 pm | ne mana diena augšā no pussešiem (5:30) ko sadarījām?!: * pabaroti puikas * aizvests vrc uz darbu * atbraukts mājās * novannosānās * kakudupsis * mantu savākšana & apģērbšanās * aizbraukšana pie dr - ciet #@%%%Y * (bērns raud) * slimnīcas meklēšana * info meklēšana slimnīcā - pasūtīja mani * uz mājām pēc kartes un tel.grāmatas * uz dr ofisu - tur bija kaut kāda zīme pie durvīm * #$%^&^* telefongrāmatā nav ārstu prakšu adreses, tikai tel.nr. * uz mājām pēc citas tel.gr. * ceturto (4) reizi garām sabrauktajai lapsai (brrr :(((( ) * (bērns vislaik raud) * atrodu adresi braucu uz pilsētu * meklēju ielai sākumu - atrodu tikai vidu un beigas. * nejauši izbraucu un autobāņa :D * nejauši iebraucu centrā - gājēju ielā * (bērns vairs neraud) * nejauši kostatēju, ka esmu pareizajā ielā :D urrāāāā! * noparkojos tuvākajā lielveikalā * meklēju vajadzīgo numuru * izrādās tas ir pašā pilsētas centrā, vēsturiskajā mājā! kādas piecas (5) reizes jau biju pabraukusi garām %^(&^% * bērns pamostās no miedziņa * reģistratūrā paziņo, ka bez pieraksta nepieņem. kad pasaku, ka obligāti šodien jāšpricē, saka lai gaidu * gaidam gaidītavā * gaidam ārsta pieņemamajā istabā * sīkam VISS ir apnicis * ārsts nerādās * ienāk ārsts un ganrīz samin sīko * lūdz paskaidrot, kas tās par zālēm, kāpēc un kur jāpotē (dāāāāāāh!) * dr praktizē īpašu duršanas paņēmienu - sīkais man sēž klēpī, dr pretī mums, man jātur gan bērna rokas, gan kājas. sīkais nav vakarējais - zina, kas sekos un kliedz un spārdās, ko var. * tinamies prom * iepērku Ketie Melua cd * uz lielveikalu * nopērku sīkam lielu smago auto * sīkais kaifā - kāmēr gaidu, lai samaksātu, aizšpandē no manis prom ar visu auto un skrien no veikala ārā saulītē spēlēties * nopērku pienu un žurnālu, kur ir bikini modelis * nopērku pusi (1/2) grillētas vistas * braucam mājās * mājās esam plkst vienos (13) * paēdam vistu * piezvana Sintija * sīkajam tagad normali būtu jāmostas, bet viņš tikai iet gultēt $%&^* | |
| 2:30 pm | nekas nav slikti ierobežoto iespēju dēļ vakar parunajos ar draudzeni ar kuru tik ļoti jau negribējās runāties... lai novirzītu domas no manis urdošās tēmas pļāpinājos par zudušiem laikiem. par pārsteigumu viņa arī atcerās viskiju ar ābolu sulu :) tajā brīdī man kļuva interesanti :) jo manas atmiņas ir patīkamas nevis nomācošas :) jutos kā vajāts pusdienu zvērs, kas pats kļuvis par vajātāju savām pusdienām.. esmu briesmekle! :D | |
| 2:30 pm | `~`~` "skumjas acis jums šovakar skumjas kā gaistoši, gaistoši dūmi lūzis jau pēdējais ziedu zars sapņu līganā krūma" Kerstina un Villijs tikko aizbrauca. rīt viņi pārvācas uz Ķelni. kad aizvērās durvis, drusku paraudāju. Lieldienās vīrelis kaut kā ieminējās, ka nekādas pārvākšanās uz Latviju nebūs. iejautājos - vai man visa atlikusī dzīve būs jāpavada Vācijā. viņš atbildēja - jā. es vairāk neko neteicu. nesaku arī tagad. kas man ir svarīgāks - vīrietis, kurš mani mīl un lolo, vai valsts, kurai es esmu vienaldzīga. sūds ar valsti, bet tur ir lauki. mana tēva sēta, kas man nozīmē tik sasodīti daudz. piecdesmit (50) hektāri sakaltuša vai izmirkuša māla. un tētis, kurš ir noguris cīnīties. ik reiz, kad skatos pār pļavu uz gravu, es redzu Karolīni katliņu rokā diebjam pāri tai un Žani, kas dzenas viņai pakaļ. koku paēnā ceļa putekļos redzu mazo Ojārēnu izjaucam zāles pļāvēju, kāmēr pieaugušie snauž diendusu. tanti Annu, kas aprok istabas klona grīdā kaudzi zelta. --- es esmu pārgurusi. celšanās pirms sešiem (6), velo izbrauciens, gājiens pēc šampinjoniem, picas cepšana, vienu uzņemšana un sasodītās emocijas. katliņš vārās, putra skrien. viru viru čurrrkšss... | |
| 2:30 pm | drusku pārvarēju savu varēšanu visa trīcu.............. nu... Tomass iedeva palietot savu ričāgu. tad nu piekombinējām bērnu sēdeklīti un krutā riteņbraucēja jau vakar nevarēja nosēdēt mierā izmēģināt. laikam lieki teikt, ka te neviena iela un ceļš nav vienā līmenī un arī to ir lieki pieminēt, ka kopš stāvoklī palikšanas tā īsti riteņojusi neesmu, kur nu vēl ar 11 kg smagu bērnu (ar kurpēm noteikti visi 15kg :D)... lieki pieminēt, ka es to visu zināju, bet traki gribēju pariteņot. uzstūmos kalnā, tad lejā līdz nākošam ciemam kaut kā aizdevos. iegāju bodē trīcēdama, jo apzinājos ka kaut kā būs jātiek atpakaļ mājās. kaut kā ar bērnu, iepirkumiem un riteni. kaut kā atbraucu. izģērbos pusceļā. zemnieks smaidīja. piefiksēju, ka dikti silts, foršs vējiņš. bērns pa ceļam aizmiga :D un vispār, lai arī trīcu un bail un tā - braukšu atkal :D sauciet mani par ekstrēmisti ar noslieci uz pašiznīcināšanos :) | |
| 2:30 pm | !!! sīkais beidzot pamodās! kaut viņš vienmēr paliktu tik ļoti jauks, pūkains, mīļš un foršs kā tagad, kad kūņojas ārā no gulteles ar pinkainiem matiņiem, miedziņu vēl actiņās un sniedz man savas rociņas.... murr | |
| 2:30 pm | garš laiks Vārds: KRISTĪNE Skaits: 14469 Skaidrojums: Jebkurā situācijā pūlas sevi nodrošināt. Izceļas ar sarežģītu jūtu dzīvi un prasmi izturēt, ja satiek Blaumaņa Edgaru. Stingra raksturā. Stipra kā kalnu tīģeris. Cenšas neredzēt to, ko nevēlas. Patstāvība - tā ir īpašība, kuras dēļ Kristīnei ar gļēviem cilvēkiem veidojas konflikti! Darba spējas ir brīnišķīgas, lai gan pārāk daudzo uzdevumu dēļ viņa var kļūt pavirša. Izjūtu šķelšanās norūda Kristīnes raksturu. Viņa ir lepna, un tādēļ mīla dzīvē nes līdzi arī sāpes. komentārs personīgais - nu kā no grāmatas :D diez visas pārējās 14 468 arī ir tādas? :DD | |
| 2:30 pm | ak jā... beidzot! Beidzot es esmu samierinājusies ar savu statusu, savu finansiālo atkarību. esmu pieņēmusi faktu kā tādu un vairs fonā nestresoju. jūtos atbrīvoti un izbaudu to, ka varu luņoties :) nav tač nemaz tik sūdīgi! nafig man stresot par to, ka vrc viens pats strādā, ja viņam tas problēmas nesagādā??? ir taču tik ļoti jauki mani uzturēt - es murrāju, sagaidu ar vakariņām un iedodu buču :) kā vakar saimniece teica: "šefs nāk! man jāgatavo :)" tik vien nieks, ka to viņa teica piecos (5), bet šefs atnāca pusastoņos (19:30). pati savām acīm redzēju, kad biju nogājusi pēc izmazgātās veļas kā viņš kurpēm rokās lavās mājup :) un vēl man ir tāda ķecerīga doma, ka tad kad es strādāšu un atkal pelnīšu, tad man būs lielāka alga un es varēšu atdarīt vrc'im. nopirkšu viņam to sasodīto Cobru vai aiziešu pie Tilo un pasūtīšu Ventusu :D nu tā ar vērienu :) ak.. bet sajūta ir laba... nu tad kad es vairs nestresoju fonā... tik daudz izbijušu histēriju... un par ko!?! :))) | |
| 2:30 pm | informācijai ciemos visi ir gaidīti, tikai lūdzu pieteikties laicīgi. neļaunoties, ka nevēlamies vairāk par 2 ciemiņiem (pieaugušiem) vienā reizē. mums tomēr ir mazs bērns. | |
| 2:30 pm | hohma omas teksts Monikai Lieldienu lielās pastaigas laikā: - viņa ir no tavas paaudzes... viņai tūlīt būs sešdesmit (60)... Monika aš aizrijās - nav nekas briesmīgāks kā 52 gadus vecai sievietei, kas izmisīgi cešas uzturēt sevi jaunu - nu nevar neko briesmīgāku pateikt :D | |
| 2:30 pm | smaržas. mūzika. filma brīvdienu smaržas: Naomi Campbell Paradise passion bijām tik ļoti noraizējušies par bērnu, ka aizmirsām viens par otru. kad attapāmies un izteicu vēlmi aiziet uz konci, vīrelis sapūcējās. sastrīdējāmies. nākošā dienā es nopirku smaržas. pareizāk sakot - Monika man tās nopirka, jo kad biju izvēlējusies, viņa mani atrada un kastīti izņēma no rokām un iedeva, lai Oto samaksā. tātad smaržas man nopirka Oto... un man par to viņš bija jānobučo. man gan nepatīk, ja mani spiež bučoties - vienā brīdī velns iemiesojās manī un dīdīja nodemonstrēt Monikai kā es māku smuki sniegt dziļos, slapjos skūpstus, bet jau atkal bija atpakaļ rātnā meitene, kas viegli pietvīka un uzspieda skaļu, nedaudz kaunīgu buču uz labi skūtā Oto vaiga. brīvdienu mūzika: pirms sākām ceļojumu uz Jēnu vīrelis līdz padziedāja Katie Melua deviņiem (9) velosipēdu miljoniem. un es pirmoreiz ieklausījos vārdos. dzīvojoties pie Tomasa, saņēmu atļauju paskatīties MTV un Viva nedaudz. redzēju klipu un visas atlikušās dienas dungoju meldiju. pirksim disku :) brīvdienu filma: Pepija Garzeķe uzdāvināju DVD filmu vīrelim dzimšanas dienā, bet tā kā mūsu abu kompji sagāja grīstē, tad vajadzēja gaidīt līdz Tomass ļaus mums izmantot savu TV :) pārāk daudz pārspīlējumu manuprāt. bet lai arī mana Pepija izskatās savādāka, abas viņas ir mīļas un sirsnīgas. meldiņi ir ļoti lipīgi tāpēc Lieldienu lielajā pastaigā konkurēja līdzās velosipēdu dziesmai un latviešu tautasdziesmām :) | |
| 2:30 pm | mājupceļa dziesma vakar mājupceļš izvērtās garš. vieni vienīgi sastrēgumi :/ klausījos "kaza kāpa debesīs", aizdomājos par latiešu dieviņiem, kas ir mīļi un labestīgi, stāstīju vīrelim pasaku par "Maiju un Paiju". un atkal pie sevis nosolījos vismaz pamēģināt piepildīt domu, par ko ilgi biju domājusi, bet ko vīrelis skaļi nosauca, tādejādi dodot man drosmi mēģināt. vēl tikai Sandra jāpierunā.. | |
| 2:30 pm | komiski lai cik tas arī nebūtu traģikomiski, draugs manas Lieldienas nosauca - ar olām saistīti notikumi. ak jā - aizmirsu piebilst, ka visā tajā murgā es izdomāju, ka studēšu medicīnu, lai pati kaut minimāli orientētos sava bērna aprūpē. vien joks ir tas, ka medicīna ir tieši tā lieta, kas manai sirdij stāv ļoti tālu. bet tad mierinu sevi, ka Menca mūziku izvēlējās, jo tā padevās vissliktāk... bet nu redzēs vai pēc pusgada es vēl atcerēšos savas mediciniskās iedomas... | |
| 2:30 pm | svētki * otrdienas jaukais brauciens uz Jēnu * trešdienas daudzie darbi * ceturdienas šoks, bailes, neziņa, stress ceturdien bija tā, ka nekādus svētkus man negribējās. uzzinājām īsti, kas ir sīkajam izrakstītās šprices. sākumā ainu ieskicēja jaukais dakteris Bōmeris, pēc tam vrc tēvs (bioloģijas profesors) ķērās klāt lietai, lai nomierinātu manu histēriju, un sameklēja ražotāja informāciju un info par lietu vispārībā. izrādās sīkajam špricē to hormonu, kas izdalās placentā un uzrāda, ka sieviete ir stāvoklī. dažās dienās pārdzīvoju neizsakāmus niknumus un bezspēcības mirkļus. Jaukais dakters telefonēja grāfienei, viņa lika kursu turpināt un cik nopratu neielaidās sarunās (osiji vesiji zinies...#$%^*@#...). stulbums. stulbums. stulbums. ir tik sasodīti stulbi justies, ka esam uz BW pārvākušies, lai mums visiem būtu labāka dzīve, bet pamatīgi ieberzušies. jo lai arī politiķi švāblandi ir izsludinājuši par bērniem drošu vietu (kinderland) tas ne sūda neatbilst patiesībai. man neviens nebija paskaidrojis, kāds mediaments tiks špricēts bērnam un kādas var būt blakusparādības - ka bērna dzimumorgāni izaugs gandrīz divas reizes lielāki, mazais čibriks gandrīz pastāvīgi būs eriģēts un reizēm puisēns leks ārā man no klēpja, jo sāpju dēļ nevarēs nosēdēt... vissmukāko punktu pielika brīvdienu daktere - viņa izskaidroja devas, attiecības starp tām un nepieciešamību samazināt injekciju skaitu. viņa nomierināja mūs pilnībā, izskaidrojot arī blakusparādības. viņa izstāstīja, ka Tīringenā maziem bērniem dupsī špricēt ir aizliegts, jo viegli traumēt nervus, tāpēc špricē cirsnī, bērnu par mazo izbīli atalgojot ar uzpūstajiem krāsainajiem rīsiem vai sāls standziņu un krāsainu plāksteri uz duruma vietas (sīkajam vēlāk patīk to plēst nost:)). pie grāfienes potes laikā man mazais jātur cieši piekļauts sev klāt, daktere pavelk pampera malu zemāk, iedur un viss. nekā. trīs (3) procedūru laikā viņa nevienreiz nepārbaudīja kā mazais organisms reaģē. un galvenais attieksme. Jēnā ne tikai pret manu mazo pusvācieti labi izturas, bet arī pret mani. es nekad tur neesmu sajutusies otršķirīga, zemākas kārtas, sliktāka tikai tāpēc, ka iebraucēja no austrumiem. brīvdienu daktere, kad atvadījāmies teica, ka saņēmusi no BW darba piedāvājumu. bijusi pagodināta, jo domājusi, ka tagad viņai būs iespēja strādāt attīstītajos rietumos, bet ļoti ātri apjautusi lietas patiesības un pārbraukusi atpakļ. tad man atmiņā atausa Šveice un Rolands karstā vasaras dienā, kad es raudāju: "tu domā, ka te ir baigie rietumi?! ha! te ir lielāks komunisms nekā pie jums kādreiz bijis!" čistaja pravda. jo tas, ka tev mājās ir veļas un trauku mazgājamās mašīnas neko vēl nenozīmē. galīgi neko. nu jā... pēc šāda sākuma varat iedomāties kā man bija ar to svētku sajūtu... Vrc arī bija galīgi ne savs. kāvāmies katrs ar savām domām. viņš pat ieminējās, ka vasaras beigās es varētu ar sīko pārvākties uz Jēnu un viņš pendelētos līdz atrastu sev jaunu darbu Jēnā. starp citu vrc'im šodien pirmā darba diena kalnos. modīsimies tagad piecos (5) un rīta seksiņi, laikam izmirs kā suga jo četros (4) pamosties mazajam prieciņam ir tā kā drusku par traku. vismaz tagad.. :D ģimenes sajūta. es esmu viena no viņiem. nezinu kāpēc, bet viņi mani ir pieņēmuši pilnībā. es iekļaujos kā robiņā. turklāt uzlabojoties manām valodas zināšanām sirsnība pieņemas spēkā. nu jau es atļaujos pāris joku :) var jau būt, ka tas tikai Makša dēļ - viņi burtiski kūst viņa mazajās rociņās :) un viņš jau arī ir maza saulīte :) omai draudzene bija atnākusi ciemā. draudzenei mazdēls divus (2) mēnešus vecāks par Maksi. atnesa ciemakukuļus - kinderšokolādi un lielu Lieldienu zaķi. jutos kā noziedzniece, kad pateicos par dāvanām, bet arī pateicu, ka dēls šokolādi ēst nedrīkst. viņa atvainojās un izņēma no maciņa desmit (10) eiro. es sajutos vēl sūdīgāk. Lieldienu dienā mazais arī no opja un Kerstinas saņēma mazu šokozaķēnu. tas bija nolikts blakus pusdienu šķīvim. ar vrc saskatījāmies, bet mazais drīz vien pamanīja spožo papīrīti. likās ļauni viņam uzreiz ņemt nost. viņš priecājās par dzīvnieciņu līdz atklāja, ja papīru var arī nolupināt un apakšā ir kaut kas brūns. piesardzīgi palaizīja. tad vēl. un vēl. paskatījās bailīgi apkārt. tad vēl līdz sadūšojās ar zobiem paskrāpēt. tas bija aizustinošs mirklis - dēls atklāja "brūno zeltu"- šokolādi! un es sajutos vēl vainīgāka omas draudzenes priekšā, jo viņas šokolādes dusēja jau manā un vrc vēderā. | |
| 2:30 pm | #### vrc slims #$&(@!^%&### viņš gan solījās ātri izvseļoties un brīvdienas nesabojāt... vakar līdz pusnaktij izšuvu burtus sīkajam abiem krekliem idejas it kā ir puslīdz skaidras bet savējo nevaru izdomāt - tik daudz gribas uzlikt virsū, ka tas draud pārvērsties par afišas stabu :D nu jā... man jau vajag izlekt un ja ne izlekt, tad vismaz turēties līmenī, bet tas būs afigenna grūti esot biezo itāļu komandā. nu un tad ja man nav dizaineru klozītes, tad būs kaut kas tik ekskluzīvs kā hand made :) bet vispār es tikai vakar izdomāju. idejas par krekliem man bija jau sen sen. vēl plānā ir uztamburierēt peldkostīmu :) biju jau iesākusi, bet sīkais visu izārdīja :/ vēl es varētu nokristies drusku svarā. nu varētu arī nekristies, bet gurni varētu kļūt slaidāki. es pat varētu ieturēt diētu. neēstu burkānus :D ai nē - kaut ko citu... hmm... ķiplokus es varētu neēst! o-nē - brokoļus un spinātus! jā! neēdīšu es to zaļbarību :) es gan tāpat neēdu to... tā kā diezin vai tas līdzēs iegūt slaidākus gurnus.... vispār man jākravā mantas Jēnai. gultu sīkajam jau izjaucām. jā, jā vrc uzstāja, ka jāņem līdzi bērnam bērna gulta :D kad mēģināju iebilst, ka tas nav prātīgi, tad viņš atbildēja, ka ceļojuma gultas (saliekamās) ir mazas un neērtas :D liei teikt, ka nevienu viņš vispār nav redzējis... ehhh... gribētu es tā kā Verpakovska sieva - pendelējas pa pasauli un visur viņai bērnam gulta, rati un pārējie pričindāļi (viņa tā intervijā teica). bet neesam mēs nekādas slavenības un nav mums trīs (3) gultas un rati. un vispār pašiem ir knapi, kur palikt aizbraucot paviesoties... Tomass šoreiz pārvācas pie omas un atdod mums savu istabu. cik mīļi... :D cerams, ka viņš atkal nebūs izdomājis kaut kādus dumjus noteikumus kā toreiz, ka viņa gultā mīlēties nedrīkst.. bet to jau vispār var darīt uz paklāja blakus gultai :D | |
