July 4th, 2006

• Ankara (3.05-10.05.2006). Piezīmes #1
• 7/4/06 04:01 pm
• Kā mēs turku šņabi pirkām.
  
  Prombraucot mājinieki stāsta par to, kā Turcijā ikvienā veikalā būs jākaulējas, cik tirgotāji ir uzmācīgi un cik lielas cenas uzskrūvē. Jau lidostā sastopam pirmo veikalu, kur precēm nav pieliktas cenas, tātad tiešām taisnība ir. Pēc pāris dienām Ankarā jau ir skaidrs, ka veikalos, kur uz preces ir norādīta cena, tāda tā arī ir un punkts, savukārt tirgos, suvenīru bodēs, pie ielu tirgoņiem un citur par cenu var kaulēties. Pēdējā dienā dodamies iepirkt nacionālos saldumus un Raki - turku šņabi. Ieraugam palielāku alko veikalu un tik speramies iekšā. Cenas ir visam, izņemot tam, ko mums vajag. Ar žestu palīdzību(Turcijā reti kurš apkalpojošās sfēras darbinieks saprot angļu val.) noskaidrojam, cik maksā katrs tilpums. Tā kā katra gribam vairākas pudeles, izdomājam, ka gribētu lētāk. Te nu sākas sarežģītākā komunikācijas daļa. Visādi rādam uz pudelēm un rādam uz kalkulatora uzspiestus ciparus, cik par to gribētu maksāt, taču neviens no 3 pārdevējiem nesaprot(izskatās, ka maz spēlējuši Mēmo Šovu :))). Beigās lūdzam palīdzību veikalā ienākušam solīdam kungam, kurš izskatās, ka varētu saprast english. Izstāstam, viņam, ko gribam un kā jūs domājat, ko viņš atbild? Izrādās, ka valstij pieder alkohola monopols un cenas esot konkrēti noteiktas :))))) Tātad mūsu 10 min. garā performance bija pilnīgi lieka :))) Pārdevēji no kunga uzzinājuši, ko mēs gribējām, sāk smaidīt, pat piedāvā kafiju un viens no viņiem izteiksmīgi ar pirkstu dur sev krūtīs un saka 'Turkey' un tūlīt jautājoši rāda uz mums un skatās, ko teiksim. Protams vārdu 'Latvija'/'Lettonie' viņi izdzird pirmo reizi. Gluži tāpat kā tie citi, kas prasīja, no kurienes mēs.
  
  
  Un ko es to Raki tik daudz sapirkos, vot nezinu :) Viena 0.5l pudele vēl tā arī stāv ledusskapī neskarta.
• 0 zummiezummot