| |
[Dec. 21st, 2009|11:04 pm] |
vakarnakt situ vīrieti kāpņutelpā.
brīdī kad es viņu žņaudzu šamais jautāja - a par ko vispār tas tagad..?
ar otru roku pāris reizes uzbliežot viņam pa muguru,
es steidzu paskaidrot
- bet dārgais draugs, vai tad tu nezini, kas viss ir viens.
ja jā, viss ir vienots. es situ tevi par meitenēm, kas mani pametušas,
es situ tevi par to, ka nīstu pats sevi,
es situ tevi, jo man ir sasodīti skumji-,
to sakot man palika vēl skumjāk,
es pārtraucu viņu žņaugt, pielecu kājās un sāku viņu spārdīt ar šņorzābakiem
-man ir sasodīti skumji, sūdabrāli, man ir sasodīti skumji,
sasodīti skumji sasodīti skumji. |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2009|05:41 am] |
ir jārada jauna mitoloģija
rīta dzestrumā izejot no bāra
izmēķu bruģi bradājot
inkognito
laikmeta gars
ir tas, kas skatlogos
nopērkams
aktualitātes
ir tas, par ko spriež
belašu pārdevējas
un nelgas
ir jārada savs gadsimts
kas vairāk par cipariem
un skolēnu konspektiem |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2009|12:43 am] |
"..draugi, es jums sapņojos
jums par lepnu mans ir skats
smaidiet par to,
ka miršu reiz.." |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2009|03:13 pm] |
saules nojausma
uz palodzes gaisma spoža
izlieta
nāks nakts un saslaucīs
tevis nojausma
viegli vibrējošos dūmos
nāks vējš
un aizpūtīs
kāps tuksnesis
pār tumsu lēni
un atkal kārdinās
pirmatnējās vīzijās
mest akmeņus un
iemīlēties gaistošos apļos |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2009|11:57 pm] |
kad visi tevi noraidījuši,
it kā paklausot kādu tumšu burvi,
kas, tu zini,
iezīmē katru tavu soli
un sniedz tev norēķinu par tevi pašu
,tad
jākāpj trolejbusā, vislabāk - pilsētas centrā;
vislabāk - nogurušā un lēnā
un jābrauc pie sava bārdainā drauga pilsētas nomalē
un ja nu vecais tilta ķēniņš dzīsies pakaļ
un ja nu viņš pieprasīs tavu dvēseli
tad uz stikla, kas tavas elpas norasojis
uzraksti dzejoli ( kā nu māki )
par tiem, kas pievīluši
un neatsaki. |
|
|
| |
[Oct. 20th, 2009|02:44 pm] |
ar katru dienu
arvien vairāk veikalu
ar katru dienu
arvien vairāk jūtu
izsalkumu
ar katru dienu
virs manis vairāk jumtu
ar katru dienu
arvien vairāk jūtu
sevī bezpajumtnieku
ar katru jaunu dienu
just man vajag vairāk kā elpot. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2009|12:49 pm] |
..laiki, tie tak mainās..
piepildu pelnutrauku saulainā istabā
debesīs jaušams ka slims un kluss kas noraugās mūsos
nokrata pelnus
un aizsmēķē
mirdz skārda jumti un sliedes
tev šķiet, ka butaforijas jau uzstādītas un tūliņ tūliņ vērsies aizskars
šoreiz mēģināsim pa īstam
es redzēju spogulī, es kļūstu vecāks
pūt dūmus acīs, pūt dūmus putnos, pūt dūmus
mēs jau esam aizmirsuši tevi un to, ko tu dari
mums ir tikai šie noplukušie aizskatri
un jau vairāk kā 2000 gadus klusums
mēs esam izjaukuši visu spēļu laukumu
uzēluši to pa jaunam un atkal izjaukuši neskaitāmas reizes
2000 gadus klusums
taču
..laiki, tie tak mainās.. |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2009|07:28 pm] |
ieteikumi no Dž. Keruaka
"..Atdodies visam, esi atvērts, klausies..Centies nekad nepiedzerties ārpus savām mājām..
..Mīli savu dzīvi..Kaut kas ko tu jūti pats atradīs savu formu..Aizvāc literāro, gramatisko, sintaktisko nomāktību..Vēsti patieso pasaules vēsturi iekšējā monologā..Raksti, lai atcerētos un pārsteigtu pats sevi..jo trakāk jo labāk.." |
|
|
| Kur ir jūsu eldorado, ko? |
[Oct. 7th, 2009|11:20 pm] |
Uzvilcis savas saulesbrilles
Izeju uz pavasara ielas
Pametis visas sievietes
Pienākumus neatvērtas vēstules
( atlants vairs netur pasauli )
Grīļodamies caur smilšu vētrām
Atklāju šo pilsētu
Soli pa soli
Atveru pilsētu
Pilnu ar iezemiešiem
Un smieklīgiem rituāliem
Pret altāriem nodzēšu izmēķus
Ej, kur ir jūsu eldorado, sūdaralalalā,
Es izvarošu jūsu sievas
Ej, kur ir jūsu eldorado, sūdaralalalā
Saraušu gabalos jaundzimušos
Sudaralalā,
Piedzirdīšu ciema vecāko,
Ja tūliņ pat neatklāsiet,
Kur ir jūsu eldorado, ko? |
|
|