traki traka diena.
Dec. 26., 2009 | 08:17 pm
garastāvoklis: ''smaifuuu''
klausījos: aleša dixon - brēth slow
pateicoties kādam jaukam cilvēciņam es esmu te. un tagad es te aktīvi blogošu.
****
šodiena ir galīgi garām. es atkal mirkstu asarās, tas jau vairs nav normāli, jo tā notiek gandrīz katru dienu, pietam šodien ir svētki, man vajadzētu svinēt, jautroties diet ap eglīti un uzlaist kādu ziņģi, bet, diemžēl, man nav garīgā, it nemaz.
mana saule, skaistāa pati labākā atkal mani pievīla, es nezinu, kas tas ir, visu laiku man kāds uzdirš.
es mierīgi rakstu viņai skype - čaw, kā iet.. un tādā garā textiņus, viņa neatbild, sūtu sms, zvanos, telefons izslēgts. tas ir ļoti liels emocionāls stress. ja mēs dzīvotu vienā pilsētā es pie viņas aizskrietu, lai zinātu vai viss kārtībā. bet tākā mūs šķir nolādēties 200 km nekāda skriešana nesanāks. :(
tā nu pēc pusstundas viņa pievelkas pie pc un saka, ka viņa nevarēja atbildēt, jo mamma sēdēja un telefons bija izrubījies, tad viņa izgājusi laukā ar druškām.
man tas krīt uz nerviem, viņa nevar pateikt, ka kkur iziet, lai man nav tik ļoti jāstreso?
tagad es esmu apvainojusies un ļoti dusmīga, es nezinu vai viņa ir pelnījusi manu draudzību, nav jau pirmā reize.
vēl skumjāks ir fakts, ka otrpus ekrānam mani mierina ģirts, un saka, lai es neraudu, bet kā es varu neraudāt, ka visi mūždien ir pret mani? kā man gribēts ģirtu tagad apskaut, samīļot (hug) bet viņš tur otrajā galā sēž un es atkal pie viņa netieku, tas nav godīgi... mana dzīve ir galīgi garām..
JĀ! ES TAGAD ATKAL ''SMAIDU''.
****
šodiena ir galīgi garām. es atkal mirkstu asarās, tas jau vairs nav normāli, jo tā notiek gandrīz katru dienu, pietam šodien ir svētki, man vajadzētu svinēt, jautroties diet ap eglīti un uzlaist kādu ziņģi, bet, diemžēl, man nav garīgā, it nemaz.
mana saule, skaistāa pati labākā atkal mani pievīla, es nezinu, kas tas ir, visu laiku man kāds uzdirš.
es mierīgi rakstu viņai skype - čaw, kā iet.. un tādā garā textiņus, viņa neatbild, sūtu sms, zvanos, telefons izslēgts. tas ir ļoti liels emocionāls stress. ja mēs dzīvotu vienā pilsētā es pie viņas aizskrietu, lai zinātu vai viss kārtībā. bet tākā mūs šķir nolādēties 200 km nekāda skriešana nesanāks. :(
tā nu pēc pusstundas viņa pievelkas pie pc un saka, ka viņa nevarēja atbildēt, jo mamma sēdēja un telefons bija izrubījies, tad viņa izgājusi laukā ar druškām.
man tas krīt uz nerviem, viņa nevar pateikt, ka kkur iziet, lai man nav tik ļoti jāstreso?
tagad es esmu apvainojusies un ļoti dusmīga, es nezinu vai viņa ir pelnījusi manu draudzību, nav jau pirmā reize.
vēl skumjāks ir fakts, ka otrpus ekrānam mani mierina ģirts, un saka, lai es neraudu, bet kā es varu neraudāt, ka visi mūždien ir pret mani? kā man gribēts ģirtu tagad apskaut, samīļot (hug) bet viņš tur otrajā galā sēž un es atkal pie viņa netieku, tas nav godīgi... mana dzīve ir galīgi garām..
JĀ! ES TAGAD ATKAL ''SMAIDU''.
Link | pakomentē mani! | Add to Memories
omgomgomg
Dec. 26., 2009 | 08:36 pm
garastāvoklis: khm
klausījos: es esmu tev dzīslās - reiniki
drausmīgi. tagad es ienīstu arī ģirtu, jo viņš man uztaisīja bērnības traumu. :D:D:D
http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=713
vnk ...
GIRT, ES TEVI NOSITĪŠU, KAD SATIKŠU! (hug)
ATCERIES TO!
http://www.draugiem.lv/gallery/?pid=713
vnk ...
GIRT, ES TEVI NOSITĪŠU, KAD SATIKŠU! (hug)
ATCERIES TO!