kikmursis

Wed, 09 Apr 2003 12:05:59 GMT

Sāku justies mazliet pārslogota. Kaut kā ir par daudz, tikai nevaru saprast - kā? Darbs 1 (45 stundas nedeeljaa), darbs 2 (ārpus 45 stundām nedēļā),mācības (ar mājas darbiem, sesijām u.tml.), vīrietis (un līdz ar to ēstgatavošana, veļas mazgāšana, appuišošana...). Varbūt kāds var aizdot kādu drusciņu laika?

Wed, 09 Apr 2003 10:58:24 GMT

Vakar ārkārtīgi dīvaina sagadīšanās notika. Nepazīstams meitēns rakstīja savai draudzenei msg un netīšam uzrakstīja man. Sagadījās tā, ka mani sauca tāpat kā draudzeni, pie tam sakrita arī fakts, ko viņa savā msg pieminēja - viņa no savas draudzenes bija aizņēmusies tieši tādu grāmatu, kuru es kādam esmu iedevusi un nevaru atcerēties, kam īsti...:) Tā nu es arī pus dienu shtukoju, kas tas par cilvēciņu...Šitik dīvainas lietas sen nav notikušas...

Sun, 16 Mar 2003 17:32:04 GMT

Princeses saka:"Es gribu!", bet karalienes:"Man vajag! Un tūlīt!" (fabrikas Mario izteikums).
Kurā brīdī mūsu "gribu" pārtop par "man vajag"?

Wed, 12 Mar 2003 07:42:46 GMT

Sāp galva....:( Nespēju koncentrēties uz darbu.

Tue, 11 Mar 2003 14:36:54 GMT

Tā, akmens krita arī manā lauciņā (netieši no intervējamā puses). Es, redz, nepareizi stādoties priekšā, zvanot pa telefonu. Ha, tiesa jau gan, savu tautību un ģimenes stāvokli nenosaucu. Bet, ja es varētu iebilst...kamēr es nosauktu visus savus pričendaiļus (kas nemaz nav tik svarīgi šajā konkrētajā gadījumā), tikmēr paietu 5 minūtes un teicamā beigās tas, kuram es zvanu, jau būtu aizmirsis teicamā sākumu...Un vispār...

Tue, 11 Mar 2003 14:18:05 GMT

Atkal intervjū...Cik jocīgi tā sēdēt un klausīties, kā viens otrs nemākulīgi cenšas atrast ideālu darbinieku...Mēle niez iejaukties.

Tue, 11 Mar 2003 09:16:07 GMT

vai sapņi izraisa atkarību?

Thu, 06 Mar 2003 13:31:02 GMT

Uz galvas uzkrīt izdevība. Vai bieži tā gadās, kad domas enerģija materializējas? Tikai jāgaida tas īstais brīdis...Esmu apjukusi būtne ar izdevības radītu punu pierē.

Thu, 06 Mar 2003 09:00:27 GMT

he....Priekšniecība spriež, pēc kādiem kritērijiem pieņemt jauno darbinieku...Hmmm....manuprāt, neviens tāds vēl nav dzimis, kas piekristu tādiem noteikumiem....Bet nu lai jau cilvēki mēģina....

Wed, 05 Mar 2003 13:06:41 GMT

Ārā ir pavasaris. Pēc kā es to spriežu? Pēc putniem. Cik labi, ka aiz mana loga ir liels koks. Pēc tā es nosaku gadalaikus. Ziemā manu darbu regulāri vērtēja viena pelēka būtne - vārna, par Klaudiju nodēvēta. Vasarā bites pa liepziediem ducinās. Rudeņos logu vaļā nevar atvērt - lapas lido ciemos. Bet pavasaros....Vakar strazdu bars izvēlējās nomesties tieši šajā kokā. Tādi melni, spīdīgiem knābjiem. Aizvakar dzenis uzsāka pavasara profilaksi - klaudzinājās kā negudrs. Par zīlītēm un zvirbuļpuikām pat nerunāsim...Jā, pavasaris klāt...:)))

Tue, 04 Mar 2003 16:25:38 GMT

Pirms mājās iešanas nepatīkamas emocijas - nākas secināt, ka attālums (kaut arī tas būtu tikai no Centra līdz Purvciemam) nevis vieno, bet šķir (vai arī parāda cilvēka īsto dabu). Laikam jau kārtējo reizi esmu nonākusi ēzelīša lomā (tā, kurš velk un ceļ visu, ko viņam uzkrauj). Vai varbūt tas ir tikai normāli - tad kad pašam kaut ko vajag, tad uzturēt labas attiecības, bet, ja vajag tam otram, tad tēlot vēso, aizņemto u.t.t.Bļāvienzzzzzzz......Šitādu besi darbdienas beigās.....Grrr....

Tue, 04 Mar 2003 13:29:22 GMT

Dabūju vēl vienu darbiņu.Brīnišķīgi, tagad man vairs nav laika sev. Bet vismaz rēķinu apmaksai fineses būs.Nav ļaunuma bez labuma.

Tue, 04 Mar 2003 13:09:18 GMT

Gribu pavasari. Kā man ir piegriezies staigāt biezās jakās un puloveros un justies kā lielam mīkstam spēļzvēriņam...
Bet pavasaris tuvojas...Vakar ievēroju, ka cilvēki uz ielām pārvērtušies. Smaidīgāki, mirdzošām acīm. Arī šorīt - pusastoņos gar Brīvības pieminekli ejot, satiku meiteni - smaidošu. Tā dīvaini redzēt cilvēku, kas smaida, ejot pa ielu.

Tue, 04 Mar 2003 12:50:23 GMT

Čekoju....pētu....labi, ka šefi nezina, ar ko es nodarbojos...

Tue, 04 Mar 2003 12:34:04 GMT

Labs cilvēx pirms kāda laika pastāstīja par šo vietu. Ilgi štukoju...pētīju...un izdomāju - jā, man ar' te gribās pabūt.Gribās drošu vietu, savādāk pēdējā laikā pārāk bieži to, ko nevajag, izlasa tie, kam nevajag un vietas vairs naf, kur slēpt, lai neatrod. Šite neatradīs, to es skaidri zinu :)