Kā var reizē justies gan jauns, gan vecs un pieredzējis?
Klausos savu draudzeņu runās par puišiem un uz lūpām pavīd smaids.. Jā man tas bija,pirms trim gadiem.Un ir arī tagad, tāpat un tomēr savādāk,bet es jūtos tik ļoti veca,tai brīdī,kad viņas man stāsta par viņu jaunajiem draugiem vai redzu viņus.
Kurš man varētu pateikt kādēļ?