| |
[Sep. 29th, 2009|09:54 am] |
Tikko lasīju, ka kādam sapnī kaut kas bija ielauzies...
Man šonakt sapnī bija "ielauzies" Nils Ušakovs. Mēs ar māsu gājām pie viņa ciemos uz dzimšanas dienu. Viņš dzīvoja piecstāvenē, bija iznācis uz lodžijas uzpīpēt, bet, pamanījis mūsu tuvošanos, smaidīja, māja mums un tad veikli nodiedza lejā, lai panāktos pretī. Piesēdām pie pagalmā novietota, ar vaska drānu pārklāta galdiņa, uz kura stāvēja baltas plastmasas glāzītes, kurās tika saliets zem galda paslēpts vīns. Nils teica, ka viņš ir izdomājis, tā būs tāda viņa šīs dzimšanas dienas tradīcija - visiem viesiem, pirms tie kāpja augšā uz dzīvokli, ir jāpiesēž pie pagalma galdiņa un jāiemalko ar viņu vīns. Tad mēs pacēlām piepildītos trauciņus, ar žestu suminot jubilāru, un Nils uzsāka sarunu ar jautājumu: "Kā tad Tev ar to eksāmenu mūzikas skolā?". Ielūkojos pulkstenī un teicu, ka tā gan ir, eksāmens sācies pirms 15 minūtēm, bet, kāda gan mūzikas skola, ja jānāk uz dzimšanas dienu.
Par to Ušakovu man viss skaidrs. Tas noteikti sapnī rādījās tamdēļ, ka vakarā skatījos TV ziņas, kur viņu rādīja, un nodomāju, ka, redz, kā - beidzot ietērpies tumšākā uzvalkā, sapogājis kreklam visas pogas un pat šlipsi uzlicis. Bet tas mūzikas skolas eksāmens, kas tā par senilu atraudziņu, kas pēkšņi uzpeldējusi tik spēcīga, ka visas nakts garumā eksāmenu kavēju pat trīs reizes? |
|
|