|
December 9th, 2006
02:22 pm - miroņgalvas un brīža maksimālisma estetizācija.
Paldies skaņdarbam: tagad es varu spilgtāk atminēties, kā staigāju pa kaut kam piederošu, bet aizaugušu lauku, noklātu ar vīstošām, bet joprojām bezgala skaistām magoņgalvām. Viegli pieskaroties , bira sārtās, ļoti trauslās ziedlapas, ar tām varēju pilnas saujas savākt un bērt gaisā,- smaidīju ar savu skumjo izteiksmi, kad sarkanīgie pleķīši virmoja visapkārt. Jāsaka, tai brīdī nodarbināta biju ar bēgšanu, no austiņām skanēja šis te un vienīgā papildu vēlme bija nokrist tā, lai puķes manam stāvam liek izzust,- es sadalos pa mazām ziedlapiņām un noklāju zemi ap tām. Varbūt mani ietu kāds meklēt, bet nepastāvētu pat varbūtība, ka atrastu.
Tie bija Jāņu svētki aizejošajam gadam.
Current Music: kammerflimmer kollektief - Nachtwache 15 September
|
03:50 pm
Domāju par definīcijām, visiem tās sūda definīcijas vajag. Piemēram, vislabākā mūzika ir tā, kurai var atdoties jeb - paplest kājas skaņdarbam nozīmē - "tas ir īstais". Bet tas neskan 'akadēmiski', lai gan individuālas patikas arī individuāli tiek noformulētas (tad jāiekļauj vietniekvārds, lai nepiepišas). Vietniekvārdi, vispār, ir apzināta žogu taisīšana, lai otrs neslien galvu un nelūr pāri, vai arī gluži otrādi - un dzīvot kļūst jautrāk, jāsargā, jācīnās, mans dievs!
Current Music: JJ72 - City
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |