BIŠU STROPS ASTRĀLAJĀ TUKSNESĪ

iespējams, esam atraduši publiski pieejamu ūdenstilpni, kur drīkst bez maksas peldēties. kāpēc tas ir īpašs atklājums?

anglijas upes ir pilnas ar kaut kādu žurku mēri un patērētājsabiedrības spamu. ļoti, ļoti pilnas. piekļuve ezeriem, tīriem vai netīriem, parasti ir nodrošināta tikai biznesa nolūkos. visur, visur ir iestiepušās Impērijas ķetnas. īsāk - viss ir slikti, peldies baseinā, kuce.

bet baseinu man negribas, tur hloru un kliedzošus, resnus bērnus, pēdējo reizi tādu apmeklēju pirms gadiem 10. gribas lai ūdeņi aizskalo visu apātiju nahui, lai putni kliedz un spāres lidinās, lai ir tā kā mājās.

tad, lūk, bijām 40 gadus vecā karjerā (Leybourne lakes), kas nu jau nomaskējies par ezeru ģimeni, velobrauciena attālumā, par ieeju nav jāmaksā, un no bērniem arī var noslēpties. buržuju penšiem sagribējās sabūvēt jaunu ciematu, tāpēc nācās iekopt arī "parku", starp citu, gana lielu, lai uzreiz nesaprastu, kur gals un sākums. vienā no ezeriem dzīvo indīgas aļģes, tur arī ir saspraustas norādes, ka peldēties nedrīkst. divos citos, kas patiesībā savienoti, ūdens ir dzidrāks kā ābols, bet neviens, izņemot dažus makšķerniekus un daudz un dažādus ūdensputnus, netusējas. tā daļa ir tik abandoned, ka tur pat nav nevienas brīdinājuma zīmes. interneti saka, ka cilvēki vispār tiekot iedrošināti tur peldēties tikai un vienīgi hidrotērpos vai ar kajaku (nīkuļi), bet mums jau dabīgais hidrotērps, haha. nepārsteidz tas, ka ūdens kvalitāte atzīta par labu esam, bet, lol, drošības nolūkos labāk nepeldēt/nemērkt kājas, sak, sams ievilks ar ūsām.

starp citu, vai tad Daugavai pa vidu nedzīvo tādi sami, kas retrīverus veselus rij?

augšupdatēts: nupat arī palasījos, ka peldēšanai ezerā esot jāliek dārgs eksāmens. spriežot pēc vietām, ko atradām šodien, nav vis (finger).

A. tikko ārā pa durvīm, bet virtuvē dzērāji jau aprunā narkomānus. :))

putukrējums, maisiņi, sakurījušies, pizģec!

brauciet vēl ciemos, es jūs izaicinu!

ja atmiņa nepieviļ, pēdējoreiz kaut ko tādu darīju 5-6 gadu vecumā. zombiji bija ielikuši makaronu/graudaugu kāšamo sietu vecajā veļasmašīnā, kas iznesta iekšpagalmā. uzrakstīju "APRIL APRIL!" un kopā ar sietu noliku uz zombiju plīts, bet G. grib atspēlēties arī par vecākiem pāridarījumiem un nobēdzināt kaut ko no viņu virtuves inventāra. whatever, varbūt viņi tiešām arī nesaprastu manu smalko žestu, varbūt tiešām smilškastē ar lasītprasmi iet švaki, lai nu kā būtu, pamazām sāku justies jo īpaši apveltīta ar gara dāvanām.
LONG LIVE MISERY!

btw, ir sajūta, ka pārceļamies uz GoT universu, arī anglijā nepārstāj snigt ik pārdienas.

es ļoti cenšos mīlēt cilvēkus, bet reizēm šķiet, ka vieglāk ir nošauties. NĒ, es nemazgāju savus dārgos ādas zābakus veļasmašīnā.

liels "lūdzu" par manu toleranci,

khosmos.

jo mazāks uzņēmums, jo patīkamāk strādāt. pagājušonedēļ bijām sulas fabrikā, maiņa sākās ar laistīšanos ar apelsīnu sulu, turpinājās ar stāvēšanu pie konveijera un relaksētu bļembu līmēšanu (bez lentas) un beidzās ar etiķešu ruļļu staipīšanu, jo vairs nebija, ko darīt. beidzot kaut kur arī drīkstēja ņemt brāķus uz mājām un par brīvu, bet mēs pirmajā darba vakarā nokautrējāmies. (+ par to, ka smaržoja pēc citrusaugļiem nevis pūstošiem konserviem kā iepriekšējā darbavietā)
otrais vakars izpalika, jo šodien bijām Ofisā, kur dod haļavno kafiju un pārsvarā jāpilda un jālīmē aploksnes, kas adresētas vietējiem indiešiem, no kuriem pusei uzvārdā Singh. es izdomāju, ka man indieši vairs nepatīk, jo upē gāž visus mēslus, un galvā atkārtoju holandiešu valodas izrunas īpatnības.

ok, esmu pamodusies, ēdu brokastīs vakardienas burgerus, jo visa pārtika tika iznīcināta pirms pusotra mēneša, dzeru sliktu angļu tēju un plānoju, vai no pirmās algas labāk matte un citus dragus vai tomēr kaut ko tjipa noderīgu un paliekošu, haha.
jocīgi, ka iepriekš nebiju ievērojusi, ka māja smaržo jocīgi. ja dzīvo Melnajā Caurumā pārāk ilgi, sāk likties, ka tā ir jābūt, pēc tam saproti, ka nav vis, un ieslogi sevi galvā, bļa.
sajūta kā pavasarī. tikai šeit pavasarim nav smaržas. vispār. nekādas.

kad pastāsti, kāpēc tās darvas tur tik daudz, izrādās, ka neviens par to nemaz negrib runāt. nu, tad nafig jautāt, ne?
nākamtrešdien dodamies uz Dievu Pamesto Zemi glābt (un čakarēt) savu nākotni. lai izvairītos no sviesta,
+ ir jāaudzē zaļumi
+ ir jāiegādājas velosipēds
+ ir jāizvairās no pārlieku tuvas pazīšanās ar poļu vecmeitām
+ ir jāsaka "jā" vai "nē", nekādi "varbūt" un "iespējams"

ja es prastu vadīt auto, es nobrauktu kādu kārtīgu pilsoni, un tad iestātos miers, un par īri arī nebūtu jāmaksā.

atvainojiet par indes nesaturēšanu, bet kur vēl internetā pirktas biļetes sūta taustāmā formātā pa pastu un piedevām vēl neatsūta? :@
TAGAD MAN ATKAL JĀIET UZ BIBLIOTĒKU PRINTĒT KAUT KĀDU E-PASTU! ZMEJS!

šonakt aizmigu, braucot ar pikervāģi. kompliments sev: braukt protu pat miegā.
secinājums: realitāte mani garlaiko tieši tik ļoti.
brīfingā menedžeris prasīja, cik mums ziemassvētkos brīvdienu. viņam esot deviņas. kruti, vecīt, jo bijušajam kolēģim holidejus uz svētkiem atteica.
es arī drīzumā kļūšu par bijušo kolēģi, nu, major uzmetiens tieši uz superbusy periodu. bet, ja jau poli atlaida par vizināšanos (sērfošanu) uz paletes, tad noprotu, ka darbinieku netrūkst. treiningā viņi šo kaskadiertriku aktīvi reklamē, pati vienmēr esmu gribējusi pamēģināt. bet tā kā rezultējošais kontroldarbs mani var izraidīt uz mūžu no visām Kentas noliktavām...

šī gada rudenī Apvienotajā Karalistē aizliedza skvotošanu apdzīvošanai paredzētajos namos. tobiš, var nākties maksāt 5 štukas vai pusgadu pavadīt bezmaksas mājoklī bez opcijas to pamest, vai arī maksāt un vēl piedevām sēdēt. darbaļaudis ar mājokļa kredītiem un buržuji gavilē, bet asinīs un sviedros slīkstošie īrnieki piebalso, jo Dievs, sargi karalieni, tās matainās padibenes nevienam kaimiņos nafig nav vajadzīgas. ja esi pavadījis pusgadu tādā vietā kā Meidstouna, slimīga uzticēšanās valstsvīriem, korporācijām un avīžu virsrakstiem vairs neliek sašutumā raukt pieri, jo ar šo sērgu sirgst bezmaz visa populācija (jautrais fakts: jaunietis Braitonas kafijgalerijā, savukārt, bija sašutis par to, ka mitināmies Tajā valsts daļā). protams, nav forši atbraukt no ciemošanās pie vecmāmiņas un atklāt, ka tavā viesistabā kaut kādi hipiji kamīnā vāra plovu, bet to var ļoti vienkārši atrisināt: viegli pieejama informācija par ilgstoši tukšajām mājām, kuras pieder uzpircējiem vai valstij. viena tante jau to teica. un viltus arguments "mēs visi maksājam, kāpēc viņi nevarētu"... nu, jūs jau zināt, ka ar nolemtību verdzībai lepoties nav pieņemts. :)

mēs, savukārt, bijām izslēguši skvotošanas opciju tieši iepriekšminētā iemesla dēļ. visu formalitāšu kārtošanai ir vajadzīga pastāvīga adrese (nacionālās apdrošināšanas numuram arī tenancy agreement vēstule). ja tevi izmet no mājas, tu nevari atstāt nakstkreklu uz ielas un iet uz darbu. ja gribi pastāvīgu darbu, labāk ir dabūt arī pastāvīgu dzīvesvietu. oh, well, I have already met the Devil, doesn't THAT count as an interesting experience?

uzjautrinoša iluztrācija: dakteris un viņa ļimons.

pētot savas informatīvās atpalicības iemeslus, atcerējos tikšanos ar Neighbourhood Watch saulgriežu naktī. netālu no mītnes ir patīkama dīkdieņošanas vieta - koks, kuram apkārt sols, pie burāšanas kluba or whatever that is, pa ceļam uz parastajiem mirstīgajiem pieejamo krastmalu, netālu no centrālās bibliotēkas utt. so, strīdīgi svinīgā noskaņojumā bijām tur piesēduši pārlaist lietu un ievilkt Līgo doomu. auto izmeta 2 lokus, kas neizraisīja nekādas nepatīkamas aizdomas, taču, kad vietējie izlēma atgriezties atkal, viņi izlēma arī piestāt. žilbinot acis ar kabatas bateriju, onkulis stingrā tonī mūs uzrunāja: "U alright?"
"Lietus līst, zem koka nelīst, ja."
"Vietējie?"
"Protams, ka vietējie."
"Kāpēc "protams"?"
"LOL, ja nebūtu, vai tad vazātos pa nakti šinī pusē? It kā te būtu, ko darīt..."

it kā JUMS nebūtu nekā labāka, ko darīt. :) Kur tavs triko un gumijas bruņas, pensionār.

nezinu, kāpēc gan neiebraucu ātrāk, bet lieta tāda, ka UK ir tik jokaini datu limiti interneta lietotājiem (like, mobilajam ar spraudni ir 1 - 2 GB mēnesī, mājas ar pieslēgumu vismaz uz gadu - apmēram no 20 līdz 40 GB mēnesī, Virgin nav limita, bet vienā shared house divus nevar, un kaimiņš ir žmogs) tāpēc, ka tā ir vieglāk močīt pirātus. viņi izliekas par ēzeļiem "modernajās" tehnoloģijās, par optisko labāk i nesapņo, lohs, ātrums pārsvarā ir gliemeža (pat bankās, reģistrējoties palūrēju), "unlimited" means "youtube barely working", bet tas viss, tas viss... tikai stulbo patērētāju apkāšanai, jo kurš mēģinās lejuplādēt, ja drīzāk nosirmosi nekā sagaidīsi seriālu. tajā cukurtraukā vēl pieberam prokšu un Pirātu Krasta saitu bloku (atkarīgs no provaidera, T-Mobile, piemēram, prokšus nebloķē, no G. telefona šārētais 3 gan), kas patiesībā ir tikai parādei, jo, zač, ir taču ahūna daudz veidu kā pabraukt garām ķieģelim, ja aiz stūra slapstās menti, lol. Meanwhile, šie folki kļuvuši par rokzvaigznēm:

"This proxy continues to be a legitimate route for those affected by the court orders. Not surprisingly to anyone who knows how the internet (or human nature) works, we have also experienced a huge Streisand effect. The Pirate party's website is now in the top 500 websites in the UK – above any other political party."

avots, kārtības labad

aizmirstiet par kariju un Meku (kas atceras) - mani britu kolēģi nepazīst ķirzakas: "what the hell is that?! it's a snake with legs!"
var jau būt, ka tas bija joks, bet diemžēl ļoti ticami (spriežu pēc nejauši noklausītām sarunām), ka nebija vis. knapi mazā pirkstiņa lieluma reptīļi katru vakaru ir salīduši apgaismotajos nojumjtuneļos kuplā skaitā, un no rītiem viss betons ir nolipis ar ķirzakas formas nakļeikām. acīmredzot, iezemieši no miniatūrajiem drakoniem baidās, jo kāpēc gan citādi lai briesmīgos radījumus mētātu un spārdītu. un nē, ja nav ekspektāciju, nav arī vilšanās.

starp citu, pret ķirzakām man ir īpaši siltas jūtas, kopš bērnībā nācās slēpties no pēriena zem daudzdzīvokļu māju balkoniem. tur mēs arī iepazināmies. tāpēc - kurwa!

mani bieži kaitina tas, ka cilvēki šeit (UK) neredz atšķirību starp šo un citām matricām. like, guli, ēd, strādā absolūti garlaicīgā un neglītā vietā, no kuras pat nav laika izbraukt brīvdienās, bet, anyway, neko jaunu neatradīsi arī citur. tā pat nav kolonistu uzpūtība, daudziem imigrantiem pietiek ar burgeri un vietējo naktsklubu, kuros visos bez izņēmuma dragā ~10 hītu disku. vakar pēc darba iedzērām alu ar nepālieti, kuram viens no lielākajiem piedzīvojumiem dzīvē ir ceļojums uz Indiju: braukšana ar motociklu bez ķiveres un izrubīšanās dzērumā zem palmas. jā, tad laikam arī pietiek ar pelavām. šo jaunieti dzimtenē gaida vecāku izvēlēta līgava, bet plaši lietotais "Latvijā nekā nav" uzkrītoši norāda uz pazīstamu kaiti - kā nav? makdonalda uz katra stūra?

man visvairāk nepatīk gados jaunākā kaimiņu pāra uzvedībā tas, kā viņi (ne)sarunājas ar mums. tāds smalki izkopts stīvums un atturīgums, ka gribas sākt gvelzt totālas muļķības, lai tikai ieviestu kādu dzīvīgumu mūsu neesošajās attiecībās. pavecāko krievu pāri droši vien neieredz ne acu galā regulāro vīkenda ballīšu un varbūt arī tautības dēļ, mūs nemīl par to, ka skauž (kā gan citādi?). bet tas tak ir totāls aizgalds, zač, ar kaimiņu jāspēlē šahs nevis jācīnās par influenci un/vai kārtīgākā iedzīvotāja statusu. nē, nu, ja nemaz neprot, tad nevajag ar', nav vērts, katram savs.

citādāk: Sitingbornas Morisona talismans ir izkāmējusi lapsa, kura jau gadiem pārtiekot no sviestmaizēm, laikam jau darbinieku. ļoti atbilstoši, jo no katras maiņas atgriezies kā no kara - rokas apskrāpētas, kājas zilumos, to īkšķi nejūtīgi, kad apdauzu elkoni akurāt tur, kur tas nervs, vairs pat nelamājos, jo nesāp. bet lapsa manī izraisa sajūsmu un skumjas vienlaicīgi, no vienas puses patīkami apzināties vietējā trikstera manifestācijas klātbūtni, no otras - bads, vientulība un kapitālisma vēzis uz imagināras lapsu paradīzes kā baznīca elfu meža pašā vidū. āleluja!

btw, painkillers animate the mind, at least, it's more alive than zombified (as usual: six, six; one zero back; I just met you and this is crazy, but here's my number, so call me, baby).

klīst runas, ka Morisons grasās testēt darbinieku adekvātumu, u know, "burciņā, lūdzu" vai "padod pirkstiņu". cerams, tikai "paberzē vaidziņu", jo mans nelielais pētījums internetos liecina, ka šo eksāmenu var itin viegli nokārtot. ja nē, tad "I'm depressed, ok", ko tad citu. pie visa esot vainīgs kāds Saimons - viens no tiem oranžajās vestēs tērptajiem priekšnieciņiem, no kuriem lielākā daļa šķiet visai nekaitīgi, bet dažiem varbūt pašiem būtu jābaidās no kontroldarba.
vai jums, dārgie lasītāji, vai paziņām/draugiem/radiem ir kāda pieredze ar šādiem incidentiem?

*pārvietojot cita pikera saplēstu iepakojumu, lai nenokrīt un nesašķīst pavisam, dabūju uz biksēm un cimdiem zivju mērci ar visnotaļ pretīgu aromātu. turpmāko nakts daļu jutos kā vecu siļķu mucā.
*kabatā norunāju 10 mārciņas ar Mincīti. next time hang up, please. I mean, 5 minūtes klausīties, kā es braukāju un saku "nine zero; one front"?
*kļūdas ar palešu reģistrāciju, bet tas jau nevienu neinteresē. (varētu domāt, ka viss pārējais interesē :D )
*teju vai galapunktā poļa auto ienesās motociklists. kurwa! idioto!

bet vēl jau diennakts nav galā. rīt (šodien) uz cīņām būros Putekļu parkā! SPARTACUS! nay, GANNICUS!

saulgrieži un personīgais darba rekords - 959 keisi. pa čipsiem ņemoties, tas ir rihtīgs maratons ar slapju muguru un stīvām pēdām. domāju, ka tagad gan varu atlaist.

izrādās, ka holidejus krāj: par 5 darbdienām 1 brīvdiena uz pasūtījuma (dienas, kad neizsauc, neskaitās). ņu, tad krāšu ar', plānoju savākt aptuveni pusotru nedēļu, vairāk laikam nespīd. būtu visnotaļ patīkami atvaļinājuma laikā saņemt arī visu overtaima naudiņu, pēc datumiem sanāk, bet angļu bankas, tāpat kā angļu internets, ir gliemeži, so noteikti būs ar nokavēšanos. ja ienākumi galu galā pārsniegtu paredzētos izdevumus parādu atmaksai, prieks būt par kapitālistu kuci, anyway, (pašreizējā sistēmā) labāk nekā par dīkdieni.

incanti, kā te bijušie latvijas iedzīvotāji atzīmē tos Jāņa Kristītāja griežus, cerams, ir izredzes uz degošu riepu pagalmā un estrādes gabalu popūriju līdz vēlam rītam.

šodien dabūju aģentūras (Scope, like the one on the backs of our high - visibility vests) kontraktiņu, piesaistošo konkrētajai darbavietai, izrādās, ka holidejus var dabūt, tad nu ceru uz augusta beigām ierasties dzimtenē, nokārtot djēlas un bujānīt, protams. kopš vakarnakts pikoju arī ārpus čipsu, cepumu, sauso brokastu un tualetes papīra zonas - pie ķimikālijām (mazgājamie līdzekļi n such). brīžiem šķaudu, bet brīžiem arī sajūtu savādu vēlmi ieelpot dziļāk, latentā toksikomānija, lol. pašlaik visvairāk patīk runāties ar nepālieti pa ceļam uz/no darba. jaunietis ir very cheerful, kā jau aziātiem pienākas, tāpēc varu iztaujāt pēc sirds patikas. izrādās, nepālieši jau kopš WWII labprātīgi kalpo britu armijai (laikam labi maksā), tāpēc arī Jaunavakmens barakās ir pilns ar aziātiem, par ko nobrīnījāmies jau sen, kad pa šauru betona apmali ~10 metrus virs šosejas caur ērkšķu krūmiem zagāmies garām, jo trotuāra nav.
stipri zajebal tas Absolute Radio un paveidi, kas skan cauru nakti, I mean, katrai valstij ir savs Radio Skonto. :) nekaitīgākie gabali pat sāk patikt, bet latviešu kolēģe domāja, ka klausos hārdroku. :D hardrock my arse, kā teiktu Charance, kura draudzene drīz dzemdēs dēlu. mēs visi esam informēti un turam īkšķus, ja.

Morisons ir riktīgi labais - kolēģi patīkami, priekšniecība vienmēr jautrā noskaņojumā, ēdnīca lēta, braukt forši, maksā arī. ja Kosmoss ar kaut ko netiek galā, visi steidzas palīgā. :))) nē, nu, ir jau forši būt par meiteni tādā darba vietā, ja. braukšanas eksāmenu noliku ar otro reizi un uz pohām, neko vēl neesmu saplēsusi. uz darbu braucu ar nefolka angļu dvīni, otvečaju, dvīnis kas dvīnis, tikai matu nav. kādu brīdi likās, ka aiz noguruma halucinēju. viņam sieva poliete, abi pa ceļam gandrīz neviena vārda nebilst un uzgriež pa skaļo kaut kādu angļu popsovo rādžiņu. viens no britu kolēģiem izrādās dedicated narkomāns no mana miesta, būs jāietusē pa vīkendu. :) lietuvietis regulāri cenšas ielikt visiem pārējiem un mēdz palaist ņirdzīgu smiekliņu, kad viņam šķiet, ka izdodas arī. you're always on your own, gandrīz tikai pats sevi uzmani, bet luņot arī nevar, jo visi sasniegumi tiek reģistrēti.

lai dabūtu kontraktu, jānostrādā 13 nedēļas, cerams, ne bez pārtraukuma, jo citādi, zač, uz latvāniju es ātrāk par septembri netikšu. bet pamest darbiņu, kas neriebjas un kur maksā, arī nebūtu nekāds prāta darbs, vai ne.