aoaoao mmm)))'s Friends
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Below are the most recent 4 friends' journal entries.

    Wednesday, January 7th, 2026
    malvine_truse
    9:49p

    ❄️








    Es atveru acis,

    un pilnīgā tumsā,

    man galvā pārņem

    skaņa.




    Un es vairs nesaprotu,

    tas liekas tik zināms,

    tas liekas tik pazīstams,

    bet nevaru nosaukt vārdā,




    es tās skaitu,

    bet ritma nav nekā.

    Tās ir kā matiņi milzīgam.

    Tās ir kā matiņi, kas pieskaras

    jūtīgai ādai.




    Tās skaņs nāk

    iekšā no ārpuses,

    no sienām. Tās līst pār mani

    no griestiem

    un paceļ mani no grīdas.




    Es esmu ieskauts

    un nespēju izmukt no tām.

    Bet atverot acis,

    es neredzu neko.

    Ir apkārt tikai tumsa,

    tik smaga un cieta,

    ka piecelties kājās ir

    pagrūti.




    Es nevaru un mēģinu,

    bet nokrītu uz ceļiem

    un skatos uz augšu,

    kā pēc palīdzības.




    Es paskatos uz logu

    un saprotu visu,

    jo vienīgais, kas redzams,

    ir tas baltais baltais spiets.




    Tās visas kā mušas

    pie loga ir pielipušas

    un skrāpējās ar saviem

    ledus nažiem un adatām.




    Tās visas grib iekšā,

    bet siltās gaismas

    un siltā stikla priekša.

    Tās izkūst un pazūd,

    un notek kā asars lejā

    un iekrīt zemē.




    Līdz ar to

    es skatos atpakaļ,

    bet nāk kā no cikla

    lai grieztu pa stiklu,

    un grieztu pa stiklu
    malvine_truse
    7:21a
    iebaroju māksligajam savu cibu un palūdzu piecus ierakstus un tātad


    Pieci ieraksti malv'ines stil'a, ko rakst'ijis m'aksl'igais. bu'cas )
    malvine_truse
    3:55a

    Sveiki, mani mīļie cibulīši, piedāvāju jums izlasīt šo lietu








    Alex1


    (klikšķini uz attēla)









    Alex2


    (klikšķini uz attēla)









    Alex3


    (klikšķini uz attēla)





    — jūsu mīļā maļa

    Wednesday, December 31st, 2025
    snikers 12:10p
    people pleaser
    iespējams to, ka es ģimenes priekšā nedroši spēju būt es pati, es apzinājos jau kādu 10 gadu vecumā, kad Latvijā kļuva populāri youtuberi, un es gribēju būt viena no viņiem. atceros, kā centos filmēt pirmos video un liku tos platformā, gaidīju, kad parādīsies pirmie skatījumi. toreiz bija tikai neliels satraukums, neliela nedrošības sajūta, bet nekas vairāk. tas bija kaut kas jauns. man ļoti patika, varēju ņemties stundām ar visu filmēšanu un montēšanu. man šķiet, ka tas, kas mani visai ātri apturēja bija tā nelielā nedrošības sajūta par to, kāda es esmu kameras priekšā un kāda dzīvē. visai neapzināti es analizēju nevis to, cik kvalitatīvs ir izdevies video, bet gan to, kā es runāju, kādus vārdus izmantoju, kā izklausās mana balss, kā es žestikulēju. neatceros, ka kāds mani vispār būtu kauninājis vai ko sliktu par to komentējis. gluži pretēji – labi atceros, kā mans brālis man pat teica, ka man labi sanāk, lai turpinu, bet mamma kādos svētkos pat uzdāvināja mini kameru. tomēr man bija sajūta, ka es esmu citādāka kameras priekšā un es ar to nespēju samierināties. bija jocīgi uz sevi skatīties no malas, un tā ir bijis vienmēr vēl joprojām. kaut kā tagad šķiet, ka tās lielākās bailes bija par to, ka (mani tuvākie) cilvēki pēkšņi atklās, kāda es esmu.

    kad nesen pie manas kolēģes uz darbu atnāca viņas mamma, bija sajūta, ka es pirmo reizi dzīvē redzu, ka cilvēks vispār neizmainās savas mammas/vecāku klātbūtnē. lai gan to noteikti jau esmu redzējusi iepriekš, par to reizi nevaru beigt domāt. viņa ir lielisks cilvēks, viņai patīk interesanti ģērbties, bieži valkā minisvārciņus, liek garus, krāsainus nagus. viņa izmanto daudz anglicismus. mēs esam vienā vecumā. ir sajūta, ka viņa nekad nav izjutusi šaubas, šādi izejot no mājas, parādoties cilvēkos (tai skaitā ģīmenē). un es nesaku, ka tajā vispār būtu kas slikts. viņa izskatās lieliski, viņa ir gudra, zinoša, ar labu humora izjūtu, interesantiem viedokļiem un skaidriem dzīves mērķiem. vienkārši kaut kas par to, ka viņa, piemēram, parādīja mammai savus jaunos nagus ar tropisko, hello kitty tematiku un to, ka viņas mamma paņēma viņas rokas, nopētīja un pateica "ak dievs, cik forši!", kaut ko izdarīja ar manām smadzenēm, kas gaidīja pavisam pretēju reakciju. varbūt tas nozīmē, ka manī ir kaut kādi iekšējie aizspriedumi? bet varbūt tie ir aizspriedumi, ko esmu piņēmusi no citiem cilvēkiem. jo man gribētos ticēt, ka man pret tādām lietām aizspriedumu nav. es priecājos, kad cilvēki sevi izpauž tā, kā viņi to grib. kad manas kolēģes mamma uzmērīja kreklu un jautāja man, ko es par to domāju, man nebija viedokļa. man nebija viedokļa tādēļ, ka es gaidīju kaut mazāko reakciju no viņas pašas, lai es vienkārši varētu to apstiprināt.

    es brīnos, jo man nekad tāda izpausmes brīvība nav bijusi. lai gan padsmit gadu vecumā arī mēdzu ļoti daudz eksperimentēt ar savu ārējo izskatu, ļoti reti saņēmu kādus komplimentus. cilvēki domāja, ka esmu dīvaina. un, lai gan es centos citu viedokļus neņemt vērā un darīt to, kas man liek justies labi, es no tā noguru. jo es cerēju, ka kādā brīdī man tiešām jau paliks vienalga, būt man pašai kļūst vieglāk, bet tas nenotika. es domāju, tas ir tādēļ, ka man apkārt nebija līdzīgi domājošu, atbalstošu cilvēku. izdarot jebko, kas kaut drusku izceļās, kas nav "basic" vai "normāls", kaut vai ierodoties savas draudzenes dzimšanas dienā ar divām astītēm matos, jutos slikti, jo, mani ieraugot, viņa vienkārši sāka smieties.

    tagad man ir ļoti atškirīgi draugi. tik atšķirīgi, ka man bija bail viņus visus saaicināt uz savu 18 dzimšanas dienu, jo zinu, ka nekad viņi viens ar otru nedraudzētos. zinu, ka no vienas puses tas ir labi, ka ir dažādi draugi. un man ir teikts, ka visiem jau ir dažādas, mainīgas personības. tomēr mani neliek mierā tas, ka es īsti nezinu, kāda es pati esmu, jo katram cilvēkam es pielāgojos tajā, kā es runāju, kā izturos, reizēm pat kā ģērbjos. es nesaprotu, kad es savu uzvedību sāku pielāgot sev apkārtējiem cilvēkiem?

    varbūt tajā video filmēšanā mani nelika mierā tas, ka tur es esmu tikai viens cilvēks. un es nemaz nezinu, kas tas ir par cilvēku.
About Sviesta Ciba