karstasinīgais latviešu puisis

es nesaprotu... sen taču neesmu vairs padsmitniece. bet joprojām.. nē!, atkal! esmu tikpat stulba kā savos padsmit gados. esmu gatava noticēt visam, ko viņš, Anglijā esošais draugs man skaipā raksta.
daļa manis, pazīstot viņu, apgalvo, ka viss tieši tā arī ir, kā viņš saka. bet ir otra daļa.. tā, kurā mājo rūgtā dzīves pieredze un cilvēcīgā piesardzība.. un tā saka, ka tas viss ir blefs. ka cilvēks vienkārši sailgojies pēc mājām, pēc ierastās vides un ir nedaudz apjucis, mēģinot iedzīvoties svešā zemē.
un ej nu sazin, kurai no pusēm klausīt. pieņemu, ka jāņem vērā abas un vienkārši jāsaglabā vēss prāts.

super.. apbrīnojami, kā domas sakārtojas, kad te rakstu.. :) tā teikt - online tiešsaistē :) pēdējās augstāk esošās rindas līdz šim pat neapjautu.. domas vienkārši lidoja un tās rindas rakstījās pašas no sevis :)