Vēl nav klāt pavasara reibonis, kad mani atkal sāk plosīt hormoni. Ilgi nebija plosījuši. :)
Pirmkārt, kā tīne fanoju par Krēslu. Atkal un atkal skatos filmas, pārlasu speciālizdevumu žurnālus un ar ilgpilnlām acīm skatos no interneta savāktos attēlus.
Sapnī redzu bijušo, kuru mīleju.
Un pēkšņi manās domās iemitinājies cilvēks, kuru nekad dzīvē neesmu satikusi, bet kurš virtuālajā vidē caur sarunām ir iepaticies. Vakar likās, ka jāpasēž internetā, jāpagaida - ja nu viņš parādās. Šodien ieraugu vēstuli - viņam vakar vajadzēja ar mani parunāties. Vot, intuīcija, ne? :)))