Kas man nepatīk attiecību sākumā - neziņa, nedrošība un bailes. Man tā ir tagad.
It kā viss ir labi, bet es ik pa laikam šaubos, vai tiešām tā ir.
Kamēr viņš bija tālu prom, bija ilgošanās un vēlme daudz laika kopā pavadīt. Tagad? Tagad man rodas sajūta, ka viņš atkāpjas. Lai gan viss taču esot kārtībā.
Un es - baidos, vai neesmu izdarījusi kādu kļūdu, vai neuzdodu par daudz jautājumu, vai neesmu pārāk uzbāzīga, vai neesmu pārāk prasīga. Jo nu pēkšņi darīšanas un skriešanas vienam ir vairāk nekā mūsu kopābūšana. Plāni viens pēc otra mainās un atceļās... Jā, saprotu - jāpārkārto dzīve no dzīvošanas vienam uz dzīvošanu ģimenē. Jā, ir daudz kas jāizdara un jāpaspēj, kamēr ir Latvijā, jā, biznesi prasa savu tiesu domu un rūpju. Bet es? Man arī vajag uzmanību un pārliecību, ka es joprojām esmu svarīga un viss mums ir labi.
Tomēr man saka, ka viss ir kārtībā..
Drīz viņš atkal aizbrauks. Un kā tad būs?...